Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecības projekts virzās kā pa celmiem, tāpēc tam regulāri pievērš uzmanību un aicina ziņot par situāciju ar būvniecību, drošību, naudas izlietojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Šonedēļ par situāciju Stradiņos ziņoja Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgenijs Blaževičs. Tā kā Eiropas Komisija devusi atļauju Stradiņa slimnīcas projektu pārdēvēt par tā saukto lielo projektu, jo tā kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus eiro, celtniecības un iekārtošanas darbu termiņi pagarināti – Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss jāpabeidz līdz 2017. gada 31. martam. Taču tagad ir jauni riski naudas apguvē.

J. Blaževičs NRA.lv stāsta, ka, īstenojot slimnīcas celtniecības projektu, ir nepieciešamība jau līdz gada beigām apgūt 28 miljonus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, kuri paredzēti slimnīcas celtniecībai. Tiesa, no VM izklāsta izriet, ka 22 miljoni eiro jau ir veiksmīgi no šī projekta apgūti, tas ir, iztērēti, bet paliek bažas, kā un vai varēs atbilstoši noteikumiem apgūt pārējo naudu. Ja to neizdara, tad Eiropas Komisijai ir tiesības šo naudu Latvijai neatmaksāt un izlietotie līdzekļi būs jāsedz no valsts budžeta. Saskaņā ar plānu celtniekiem – uzņēmumam SBRE – vēl līdz Ziemassvētkiem par padarītajiem darbiem tiks samaksāti 1,6 miljoni eiro, bet attiecībā uz

6,6 miljoniem eiro ieplānotas sarežģītākas darbības. Proti, šo naudu paredzēts izlietot līdz gada beigām, par šādu summu pieņemot no būvniekiem iekārtas un materiālus jeb pārplānojot samaksu par materiāliem. Ja līdz gada beigām Stradiņa slimnīcas atbildīgie darbinieki paspēs pieņemt visus sagādātos materiālus, pārbaudīs šīs preces un to atbilstību līguma summai, tad būs iespējams norēķināties un varēs uzskatīt, ka Eiropas nauda atbilstoši iztērēta. «Slimnīcā izveidota komisija, kas brauc un pārbauda pilnīgi visus materiālus, – daļa ir jau slimnīcā, daļa noliktavās. Līdz šim viss pārbaudītais atbilda prasībām un piegādes noteikumiem. Būvnieks mānījis nav, un mums nav pamata domāt, ka turpmāk kaut ko neizpildīs,» apgalvo slimnīcas pārstāvis Agris Balodis. Viņš Neatkarīgajai skaidro, ka šie materiāli un tehnika, ko slimnīca pieņem no celtniekiem, ir inženiertehniskās iekārtas – vēdināšanas, dzesēšanas iekārtas, īpaši šim objektam veidoti fasādes apdares materiāli (pasūtīti Somijā), lifti un citas preces. Vēl 1,4

2 miljoni eiro kā samaksa par tehniskā projekta izstrādi arī pārcelti uz šāgada ERAF projektu, lai arī šo naudu apgūtu vēl šogad. Finanšu ministrijas speciālisti, lai gan groza galvas neticībā par šiem naudas ceļiem, ko saplānojusi Veselības ministrija un Stradiņa slimnīca, tomēr neko neiebilst, jo teorētiski šādas darbības ir saskaņotas. Bet finansisti atzīst – bažas ir, vai šāgada laikā – tas ir, nepilnās divās nedēļās – slimnīca paspēs pārliecināties par visu materiālu piegādi, sakārtot dokumentus, veikt samaksu.

Slimnīcas celtniecības darbi ir pavirzījušies uz priekšu, pašlaik tiek likts jumts, jaunajā korpusā pieslēgta apkure. Būvobjektā strādā 250 celtnieki, bet, tiklīdz būs pabeigts jumts, darba intensitāte palielināsies. Rīgas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs norāda, ka pēdējā apsekošana Stradiņos notikusi 3. decembrī, – pārbaudīts gan pats objekts, gan dokumentācija. «Mēs secinājām, ka ir pabeigta jaunā korpusa nesošo konstrukciju izbūve, un par izpildītajiem darbiem būvinspektoram nebija iebildumu un nekādi pārkāpumi netika konstatēti,» saka I. Vircavs.