Latvijā aktualitāti nezaudējušais bēgļu uzņemšanas jautājums nav ļāvis paslīdēt garām nepamanītam faktam, ka mēs neesam uzskaitīti starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras saņems Eiropas finansējumu migrācijas jautājumu risināšanai. Tomēr satraukumam pamata neesot, mierina iekšlietu ministra Riharda Kozlovska palīdze Daiga Holma – finansējumu Latvija saņems tuvāko pāris mēnešu laikā.
«Ir jāpaveic pēdējie tehniskie saskaņošanas darbi ar Eiropas Komisiju, lai finansējums kļūtu pieejams pāris nākamo mēnešu laikā,» mierina D. Holma.
Vēsti par to, ka ES apstiprinājusi 2,4 miljardus eiro finansējumu palīdzībai dalībvalstīm, lai tās spētu tikt galā ar bēgļu pieplūdumu, pirmdien izplatīja ES amatpersonas.
Saskaņā ar izplatīto informāciju no šiem 2,4 miljardiem eiro 558 miljonus saņems Itālija, Grieķija 478 miljonus, bet Lietuva 17,2 un Igaunija – 35,2 miljonus eiro. Starp pārējām uzskaitītajām finansējumu saņemošajām dalībvalstīm Latvijas vārda nebija.
Taču tas nenozīmējot, ka finansējumu mēs nesaņemsim, jo šie līdzekļi mums, tāpat kā visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir apsolīti vēl 2013. gadā. Līdz šim brīdim Eiropas Savienības milzīgais un lēnais birokrātiskais aparāts apstrādāja dokumentus.
D. Holma
NRA.lv skaidro, ka šie līdzekļi dalībvalstīm piešķirti ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ieviešanas periodā, kas aizsākās 2014. gadā un ilgs līdz 2020. gadam.
Saskaņā ar panākto vienošanos un virkni ES regulu šo fondu ietvaros Latvija jau šogad saņems daļu no tai atvēlētajiem 56,18 miljoniem eiro. Tiesa, 25% no šīs summas būs jāiegulda pašai Latvijai.
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros ES līdzekļus Latvija varēs tērēt ar integrāciju un legālo migrāciju saistītos jautājumos – 8,48 miljoni eiro, bet 3,23 miljonus eiro, lai nelegālos migrantus atgrieztu to mītnes zemē.
Starp citiem izdevumiem 13,3 miljoni eiro atvēlēti arī robežas pārvaldības uzlabošanai, līdzīga summa tiks arī sadarbības ar policiju veicināšanai, šādā veidā veicot preventīvo darbu nelegālo migrantu atturēšanai no mūsu robežām, bet astoņi miljoni eiro dažādu krīzes situāciju novēršanai.
D. Holma uzsver, ka šajās programmās iekļautie līdzekļi nekādi nav saistīti ar Eiropas Komisijas apsolītajiem sešiem tūkstošiem par katru bēgli, kuru mēs uzņemsim jeb kopā – 1,5 miljoni eiro. Arī šis integrācijai un pabalstiem paredzētais finansējums tiks saņemts, tiklīdz būs skaidras juridiskās nianses, kā notiks bēgļu uzņemšana.
Jau vēstīts, ka bēgļu uzņemšanas jautājums pēdējā mēneša laikā radīja nopietnas bažas par valdības stabilitāti. Pretēji Vienotībai un Zaļo un zemnieku savienībai, kas, akcentējot Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti dažādos grūtos brīžos, apstiprināja 250 bēgļu uzņemšanu, tam krasi iebilda Nacionālā apvienība. Pat solīja pārsūdzēt koalīcijas partneru lēmumu Satversmes tiesā.
Atgriežoties premjerministrei Laimdotai Straujumai no atvaļinājuma, Nacionālā apvienība gan apsolīja, ka nav ieinteresēta valdības torpedēšanā, bet mainīt savu nostāju bēgļu jautājumā nesteidz.
Rādīt reklāmu
