Cīņā par vienlīdzīgiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumiem jeb
precīzāk – par politisko varu valsts galvaspilsētā Nacionālās apvienības
(NA) paspārnē esošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) nākusi klajā ar priekšlikumiem grozīt priekšvēlēšanu
aģitāciju likumu, kas ieviesīs jaunus ierobežojumus politiskās reklāmas
izvietošanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta komitejā izskatīto VARAM priekšlikumu, kuram gan iebildusi Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā ekonomikas ministre Dana Reizniece Ozola, paredzēts, ka nākotnē priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai publiskās lietošanas ārtelpās aizliegts izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcas un lūgšanu namus, ārstniecības iestāžu ēkas, izglītības iestāžu ēkas, kā arī autoostas, stacijas, pasažieru ostas. Tāpat plānots šādām reklāmām liegt izmantot sabiedrisko transportu, vietējās un valsts nozīmes arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas pieminekļus.
VARAM plāno, ka priekšvēlēšanu reklāmas būtu aizliegts izvietot arī tuvāk par 50 metriem no šiem objektiem.
Ministrija pauž, ka, ieviešot šādu regulējumu, visā valstī būs vienoti, valsts noteikti ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijai, līdz ar to arī visi politiskie spēki būs līdzīgā situācijā. Pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem būs tiesības noteikt tikai ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, taču tās nebūs tiesīgas noteikt vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.
No ZZS Eiropas Parlamentā ievēlētā Iveta Grigule, kas aktīvi izmantoja reklāmas uz sabiedriskā transporta pirms Eiroparlamenta vēlēšanām, uzskata, ka šādā veidā NA cenšas kompensēt mūžam priekšvēlēšanu kampaņām trūkstošo naudu uz politisko konkurentu rēķina.
«Nacionālajai apvienībai vienmēr bijušas problēmas ar līdzekļiem kampaņai. Ņemot to vērā, viņi izdomā attaisnojumus un ierobežojumus, lai savus konkurentus ierobežotu,» saka I. Grigule. «Ja viņi domā, ka tikai ar reklāmu var kaut ko panākt, tad lai viņi tā domā.»
Tomēr gan NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa noraida spekulācijas par to, ka šādi politiskie spēki vērstos pret saviem partneriem.
G. Bērziņš skaidro, ka politiskas nokrāsas šim likumprojektam nav un tā pirmsākumi pavisam noteikti nav meklējami apvienības lēmumos. Savukārt S. Āboltiņa norāda, ka grozījumu patiesais iniciators ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš pirms iepriekšējām vēlēšanām ieviesa dažādus ierobežojumus politiskajām reklāmām, bet pats tos apgājis, izmantojot piekļuvi pašvaldības resursiem.
Tiesa, arī Vienotība līdz šim neesot diskutējusi par VARAM priekšlikumiem, līdz ar to arī partijas stūrmane nespēja prognozēt, kāds būs tās Saeimas frakcijas viedoklis šajā jautājumā.
Vēl uzmanīgāks ir ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Arī viņš, neraugoties uz savienību pārstāvošās ministres pausto viedokli, nesteidzas prognozēt, kā Saeimas balsojumā reaģēs ZZS, bet viens likumprojekta aspekts viņam jau šobrīd nav pieņemams.
«Ir skaidrs, ka jaunajām partijām paliek aizvien mazāk iespēju reklamēties, jo, piegriežot iespēju reklamēties, dominējošās paliks pie varas jau esošās partijas,» uz likumprojekta Ahilleja papēdi norāda politiķis.
Rādīt reklāmu
