Gada nogales klusumā kārtējo reizi iegailējušās kaislības, kas plosa
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). 29. decembrī Rīgas
apgabaltiesa apmierināja biroja darbinieces Ilzes Dravenieces prasību un
lika viņu atjaunot amatā, savukārt tās pašas dienas vakarā Augstākā
tiesa liedza birojam pēdējo cerību pārsūdzēt Jutas Strīķes atjaunošanu
amatā. Ņemot vērā šo un daudzu citu notikumu virkni, premjerministre
Laimdota Straujuma vakar izlēma veidot KNAB priekšnieka Jaroslava
Streļčenoka darbības novērtēšanas komisiju.
Nav nekā ārkārtēja
Formāli izvērtēšanas procesā nav nekā ārkārtēja, jo ir pagājis vairāk nekā gads kopš iepriekšējās komisijas darba un ir pienācis laiks pārbaudīt, kā birojs ieviesis pērn izteiktās rekomendācijas. Taču starp rindām L. Straujuma neslēpj, ka, pēc viņas domām, KNAB vadītāja tieksme kasīties ar saviem padotajiem un biroja iesaistīšana vairākos tiesvedības procesos nav labas pārvaldības prakse. Tieši tāpēc netiek izslēgts, ka drīz vien var tikt veidota arī J. Streļčenoka atbilstības amatam izvērtēšanas komisija.
Pārmet nelietderīgus tēriņus
Neveiksmīgi tiesājoties ar sev netīkamiem kolēģiem, J. Streļčenoks netieši ir nodarījis valstij ievērojamus zaudējumus, jo par labu J. Strīķei nāksies izmaksāt 7000 eiro, bet I. Dravniece saņems 24 000 eiro. L. Straujuma šo situāciju komentē kā «tie ir nelietderīgi izmantoti līdzekļi, un vērtēšanas komisijai arī tas būs jāņem vērā». Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers papildina: «Viens no punktiem, ko komisija varētu vērtēt, ir, cik liela un kura atbildība ir visos šajos procesos un kādas tad ir bijušas kļūdas.»
Politiskajā līmenī daudzie KNAB iekšējie konflikti ir likuši uzsākt runas par KNAB uzraudzības formas maiņu. Pašlaik birojs ir pilnībā neatkarīga institūcija, kas atrodas premjerministra pārraudzībā, bet turpmāk KNAB varētu tikt pakļauts daudz stingrākai kontrolei. Premjerministre Laimdota Straujuma pagājušā gada nogalē paziņoja – pastāv vairāki priekšlikumi KNAB pārveidei, arī to kā vienotu veselumu nodot Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā, taču viņa pati vairāk tiecas atbalstīt ģenerālprokurora ierosinājumu sadalīt KNAB, izmeklēšanas daļu nododot IeM pārziņā, bet partiju finansēšanu – Valsts kontroles pārziņā. Tiesa, politiskajās aizkulisēs par šo jautājumu valda dažādi viedokļi.
Neviens risinājums nebūs ideāls
Partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Šadurskis sarunā ar
NRA.lv atzina – viņam subjektīvi ir radies iespaids, ka J. Streļčenoks atrodas «absolūti ne savā vietā. Ja priekšnieks regulāri, turklāt nesekmīgi tiesājas ar saviem padotajiem, tad gribas vaicāt – vai korupciju valstī arī kāds vēl taisās apkarot?» K. Šadurskis gan atzina, ka saspīlēto attiecību pamatā savulaik bijusi «totāla raksturu nesaderība starp J. Strīķi un J. Streļčenoku, kur viena ir dedzīga māksliniece, bet otrs – sauss grāmatvedis». «Tagad šī sniega pika ir savēlusies pārāk liela un neviens vairs nezina, kā atrast ceļu atpakaļ,» konstatē politiķis, atzīdams, ka neviens no premjerministres lēmumiem nebūs viegls un neviens no risinājumiem nebūs ideāls.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) turpinās atbalstīt J. Streļčenoku. Šis politiskais spēks ir pret krasiem lēmumiem un negrasās analizēt jautājumu par J. Streļčenoka atbilstību amatam. KNAB darbības jautājums esot ļoti politizēts, un ZZS tajā nevēlas iesaistīties. Savienība arī nevēlas, lai atgriežas situācija, kad KNAB bija ierocis viena politiskā spēka rokās.
Rādīt reklāmu
