Pēdējā laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un tā
vadītāja Jaroslava Streļčenoka vārds saistīts ar neskaitāmām tiesvedībām
un biroju darbinieku sūdzībām, kas savukārt par aktuālu rada jautājumu
par Streļčenoka atbilstību ieņemamam amatam un biroja darbības
efektivitāti.
Kā šodien pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, medijiem atzina ministru prezidente Laimdota Straujuma, KNAB iesaistīšanās vairākos tiesvedības procesos neliecina par labu pārvaldība praksi.
Ir pagājis jau vairāk kā gads kopš pēdējo reizi tika vērtēts KNAB darbs un tas nozīmē, ka drīzumā jaunajai komisijai būs jāvērtē tas, vai un kā KNAB ņēmuši vērā iepriekšējās komisijas izteiktās rekomendācijas. Netiek izslēgta arī iespēja, ka, ja KNAB darbība tiks vērtēta negatīvi, varētu tikt veidota arī Streļčenoka atbilstības amatam izvērtēšanas komisija.
Gadījumā, ja Streļčenoka atbilstība amatam tiks vērtēta, vērā būtu jāņem arī tiesvedības procesi, norādīja Straujuma. Kā zināms, jau ilgāku laiku uz KNAB un Streļčenoku darbību ēnu met KNAB konflikti un to izrietošās sekas tiesvedību veidā. Jau pagājušā gada sākumā aizsākās biroju darbinieku sūdzības par zemajiem novērtējumiem darbam birojā, kam sekoja KNAB priekšnieka lēmums piemērot dažādus disciplinārsodus saviem darbiniekiem, kā arī sekojošās tiesvedības.
Skandāli nav atstājuši labu iespaidu uz KNAB darbību un to pamanījis arī ģenerālprokurors Kalnmeiers, norādot, ka galvenās pamatfunkcijas birojs izpilda, taču biroja darbība varētu būt efektīvāka.
Nenoliedzams ir fakts, ka KNAB kārtējais zaudējums tiesā apliecina, ka nepieciešams veikt pārmaiņas KNAB iekšējā darbībā, taču par situācijas uzlabošanu var lemt tikai un vienīgi valdība.
Jau vēstīts, ka gada nogalē Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments lēma par bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atjaunošanu amatā un piemēroja KNAB izmaksāt Strīķei aptuveni 7000 eiro lielu atlīdzību.
Amatā pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma atjaunota arī bijusī KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja llze Draveniece. Tāpat apgabaltiesa apmierināja Dravenieces prasību piedzīt vidējo izpeļņu 24 050 eiro apmērā, atceļot algas samazinājumu.
Rādīt reklāmu
