Eiropas fondu nauda turpmākajiem septiņiem gadiem, kas Latvijai jau drīz
būs pieejami, valsts attīstībai ir ļoti nozīmīgi. Tie veidos ap 70% no
visām investīcijām. To sadalē pa prioritārajiem virzieniem Valda
Dombrovska (V) valdība bija nonākusi jau finiša taisnē. Taču līdz ar
jaunā Ministru kabineta veidošanu jūtama vēlme plānus grozīt, svētdien
vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Eiropas fondu nauda turpmākajiem septiņiem gadiem, kas Latvijai jau drīz būs pieejami, valsts attīstībai ir ļoti nozīmīgi. Tie veidos ap 70% no visām investīcijām. To sadalē pa prioritārajiem virzieniem Valda Dombrovska (V) valdība bija nonākusi jau finiša taisnē. Taču līdz ar jaunā Ministru kabineta veidošanu jūtama vēlme plānus grozīt, svētdien vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Par Eiropas fondiem runāts jau Laimdotas Straujumas (V) pirmajā vizītē pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa. Sarunās ar prezidentu spriests par līdzšinējo fondu apguvi. Konstatēts, ka visām par to atbildīgajām ministrijām būtu vēlams pasteigties un darbu intensificēt. Straujuma Eiropas fondus nosauca kā jomu numur viens savā darbu sarakstā, raksta
Apollo.lv.
Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju (EK) par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei ( viens miljards) izglītībai un zinātnei (aptuveni viens miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (viens miljards).
Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša. Gan finanšu, gan ekonomikas ministrs valdībā pieder pie tiem, kas bija cerējuši, ka Lemberga ietekmei pielikts punkts. Taču tagad konstatē, ka atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas.
«Nē, nu Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, zinām, kādi ir iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē, nu pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,» teic Finanšu ministrs Andris Vilks (V).
«Man par to ir ļoti žēl, jo viens no iemesliem, kāpēc es nācu strādāt šajā valdībā, kāpēc es piekritu nākt no privātsektora no labāk apmaksāta darba šeit, bija tas, ka bija šī lieliskā komanda, manuprāt, un iespēja vēsturiskā izdarīt kaut ko bez šīs oligarhu ietekmes. Šī situācija, protams, ir mainījusies tagad,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā apliecina, ka Eiropas naudu bija ieplānots dalīt atbilstoši Nacionālās attīstības plānā definētajām valsts interesēm – ka to iegulda tur, kur lielāka atdeve, piemēram, virzot uzņēmējdarbību uz lielāku pievienoto vērtību – nevis vienkārši aprokot naudu infrastruktūrā vai būvēs, par kuru lietderību nav drošas pārliecības.
Ministrijās bažījas, ka politisks tirgus naudas pārdalē var izmaksāt Latvijai pārāk dārgi, jo nāksies vēlreiz atvērt sarunas ar Briseli un var ievilcināt naudas saņemšanu pat vairāk nekā par gadu.
Zīmīgi, ka tieši abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, ir to vidū, kuri tagad jaunajā valdībā īsti gaidīti vairs nebija. Jo jūtams, ka Straujumas valdība drīzāk veidojas kā miera osta, kur partijām vieglāk pārlaist priekšvēlēšanu laiku, noliekot malā principiāli svarīgus jautājumus.
«Raugoties objektīvi ,mēs šajos divos gados esam dabūjuši līdz Saeimai virkni jautājumu, kas nav kustējušies ilgus gadus. Viens ir šis Būvniecības likums, tie ir 7-8 gadi. Valsts kapitāldaļu pārvaldības reforma, ko ir vairāki ministri mēģinājuši izkustināt. Viņa ir bijusi muļļāta 15-16 gadus, viņa arī nonāca līdz Saeimai šīs valdības laikā un es varu pateikties valdības kolēģiem par atbalstu. Tie ir tikai piemēri tam, ka mēs esam risinājuši problēmas, kas nav risinātas ļoti ilgi. Šajā procesā, es esmu pārliecināts, ka esmu sakāpis uz varžacīm daudzām ietekmīgām personām un traucējis viņām realizēt savas intereses. Jo tas, ko mēs šeit nodarbojamies, mēs cenšamies palīdzēt radīt labumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem indivīdiem. Visdažādākajās jomās,» norāda Pavļuts.
Lembergs uzskata, ka arī jaunajā valdībā ZZS strādās jau ierastajā veidā. Savu iepriekšējo darbību, kad viņi bieži izgāza pārējo valdības partneru projektus, bloķēdamies ar opozīcijā esošo «Saskaņas centru», viņiem neesot ko nožēlot.
«Ar ko es esmu slikts? Es jums pateikšu, ar ko es slikts. Ar mani ir grūti runāt bez argumentiem. Un, ja es ar kādu domu eju, man viņa vienmēr ir pārdomāta, argumentēta un ja mēs varam, tā teikt, kompetenti strīdēties un ja man to var pierādīt, jā es pieņemu. Bet vienkārši tur dūri uzsist galdā vai tur vienkārši politiski pateikt, ka tas ir pareizi, jo kāds tā domā – tas neiet cauri un tāpēc daudzi no tiem politiķiem baidās no manis tāpēc, ka es ne vienmēr īpaši izlasītā tādā izvēlētā veidā nolieku viņus pie vietas, viņu muļķību parādu. Nu, diemžēl tāds es esmu. Varbūt būtu maigākas dabas..bet tad tas nebūtu Lembergs! Es jums atbildēšu tā – tam, kam nav grēku, lai met man ar akmeni. Ja jums nav grēku, metiet man ar akmeni, es neapvainošos,» atzīst Lembergs.
Bet Vilks rosina Straujumu un pārējos kolēģus vēlreiz izvērtēt, kurš, kāpēc un uz kādiem noteikumiem tiek aicināts jaunajā valdībā.
Rādīt reklāmu
