Latvijas Televīzija (LTV) vēlas mainīt sabiedriskā pasūtījuma
īstenošanas formātu, saturu turpmāk iedzīvinot integratīvi, tas ir,
noteiktu tematu skatot nevis vienā, bet dažādos raidījumos.
LTV gan neslēpj šaubas, ka šādu redzējumu nozari uzraugošās organizācijas varētu arī neakceptēt, jo tas liegtu «ietekmēt uz ekrāniem redzamo».
«Latvijas mediji nav atkopušies no krīzes, reklāmu kritums atstājis iespaidu uz redakcionālo neatkarību un viedokļu daudzveidību,» situāciju nozarē raksturo LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, uzsverot, ka LTV varētu kļūt par līderi šajā ziņā, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir atkāpšanās no līdzšinēja satura plānojuma, kas esot stingri veidots, ņemot vērā noteiktu stundu skaitu katram no tematiem. Modernā sabiedriskā medija domāšanai un uzstādījumam jābūt citādiem: ņemot vērā satura integrāciju programmās. Arī LTV programmu attīstības vadītājs Sergejs Ņesterovs akcentēja, ka sabiedriskā medija misija ir būt informācijas līderim Latvijā. «Tas ir mūsu uzdevums ietekmēt informatīvo telpu, un to nedarīs komerctelevīzijas,» norādīja S. Ņesterovs un atzina, ka jāfokusējas uz mērķauditoriju. LTV1 plānota kā plaša satura kanāls, bet LTV7 virzīta uz jauniešu auditoriju. Jaunā pieeja ļaušot nodrošināt auditorijas pieaugumu par 10%. Esot arī citi mērķi: palielināt interneta platformas unikālo apmeklējumu daļu, divkāršot reklāmas segmentu un auditorijas apmierinātību. Lai padarītu «efektīvāku informācijas piegādi auditorijai», izveidota arī satura kvalitātes vadība. «Ir būtiski, ka nevis veidojam saturu konkrēti LTV1 vai LTV7, bet darām to, lai rastos koppienesums un veselums,» uzsvēra programmas daļas direktore Jana Semjonova. Piemēram, par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām var runāt ziņās, raidījumā vai pat seriālā. «Tas nenozīmē raidījumu apjoma palielinājumu, bet gan saturisko paplašinājumu,» paskaidroja J. Semjonova. Satura redaktore Rita Ruduša neslēpa, ka šāds risinājums esot sarežģītāks, taču tas nozīmējot arī oriģinālraidījumu palielinājumu un ciešāku sadarbību ar raidījuma veidotājiem, arī ar neatkarīgajiem producentiem. Visus jauninājumus paredzēts īstenot esošā televīzijas finansējuma ietvaros, kas 2014. gadā ir 6,7 miljoni latu.
Šādas novitātes Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kurai līdz novembra beigām jāsniedz savs atzinums, esot uztvērusi visai piesardzīgi. I. Belte pieļāva, kas tas ir tāpēc, ka atkāpšanās no stundu modeļa mazinās nozares uzrauga iespēju ietekmēt to, kas parādās TV ekrānos. Tā gan neesot, ka jaunais redzējums liegs veidot atskaites. Ja kultūrai būšot plānotas 1000 stundu, tad tās arī īstenos – taču dažādās sadaļās. Tomēr neesot izslēgts, ka NEPLP varētu šādu koncepciju nepieņemt. Vaicāts par sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijas tālāko gaitu, I. Belte atzina, ka nesaprot, kas ar to notiek. «Mums nerodas iespaids, ka jautājums virzās uz priekšu. Bet tas būtu jādara operatīvi. Diemžēl netika pat izveidota apakškomisija, jo nevarēja atrast tai vadītāju. Rodas jocīga sajūta – ir izveidots Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), bet nereti šajā jautājumā nonākam juridiskos strupceļos.».
***
viedokļi
Ināra Mūrniece, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja:
– Komisija gan vēl nav skatījusi jautājumu par sabiedrisko pasūtījumu LTV un tās redzējumu. Skaidrs, ka koncepcija ir jāapstiprina NEPLP, bet pašlaik padome nav savas bažas par to paudusi. Principā – LTV piedāvāto integratīvo risinājumu Eiropā lieto, tāpēc kopumā nebūtu pret šādu risinājumu nekas iebilstams. Taču – svarīgi, kā to dara, un tam jāseko līdzi.
Gunta Līdaka, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore:
– Pirmām kārtām jābūt skaidrībai, kas ir prioritāte un par ko noteikti jāinformē sabiedrība. Ja ir lietas, ko tikpat labi var saražot komerctelevīzija, tad sabiedriskajam medijam tas nav jādara un nodokļu maksātāju nauda tam nav jātērē. Galvenais – prast sekot līdzi ikdienas mainīgajai situācijai. Tas, kā LTV iedzīvina saturu, ir jautājums par formātu. Kāpēc gan tas nevarētu būt integratīvs?
Gints Grūbe, NEPLP pārstāvis:
– Šī ir principiāli radikāla maiņa tajā, ko saprotam ar sabiedrisko pasūtījumu. Neesam pret formāta maiņu, jo galvenais ir, lai lielie mērķi tiktu sasniegti un piecas prioritātes īstenotas: ziņas, analītiskie raidījumi, kultūras, jauniešu/bērnu un izglītības/zinātnes programmas. Lai jaunā pieeja būtu saprotama, tā ir jāskaidro – gan pašiem LTV darbiniekiem, gan skatītājiem –, par to gan esam diskutējuši.