Summa, kas vietvarām būtu vajadzīga vēl papildus, ir liela – kopumā 9,3 miljoni latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aptaujas rezultāti.

Patlaban jautājums par mācību līdzekļu nodrošinājumu tiek skatīts Izglītības likuma grozījumos. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā diskusijas par to sit augstu vilni, par to spriedusi arī darba grupa, tomēr kompromiss vēl nav pieņemts. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Evija Papule vienā no sēdēm gan pauda, ka šis jautājums ir pamatīgi izdiskutēts un jārēķinās ar to, ka vislielākā atbildība par izglītības iestādēm ir to dibinātājai – pašvaldībai, tāpēc arī no tās tiek prasīts vairāk. Turklāt valsts budžets ir tāds, kāds ir, un jau tā IZM radusi iespēju ievērojami palielināt summu, kas tiek atvēlēta grāmatu iegādei.

Pašvaldības tomēr ir neapmierinātas ar tām atvēlēto lomu – gandrīz visas aprēķinājušas, ka mācību līdzekļu un aprīkojuma nodrošināšana tām izmaksās krietnas summas – sākot no dažiem tūkstošiem līdz pat 1,5 miljonam latu.

Tikai Garkalnes novads, kas ir viens no visturīgākajiem Latvijā, atzinis, ka tas neprasīs nekādus papildu izdevumus, jo līdz šim jau spējis nodrošināt savas pašvaldības izglītojamajiem visus mācību līdzekļus.

Šobrīd nekādu risinājumu neredz arī LPS priekšsēdētāja padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne: «Tas, ko šobrīd prasa no pašvaldībām, ir milzīgs apjoms. Kas to apmaksās, nav zināms.» Viņa atzīst, ka LPS aptaujā uzrādītās summas ir diezgan atšķirīgas pat līdzīgām pašvaldībām, taču tas pamatojams ar to, ka katra vietvara veikusi atšķirīgu ieguldījumu savās mācību iestādēs. Turklāt – nav jau bijis vienotas aprēķina metodikas. Viņai šķietot nepieņemami tas, ka likuma grozījumos paredzēts, ka pašvaldībām būs jānodrošina tām noteiktais, taču valsts varēs rīkoties, ņemot vērā budžeta iespējas. Šāds uzstādījums ir ļoti netaisnīgs un padara vietvaras par grāmatvežiem, kas tikai izpilda kārtējās pavēles. LPS nule aizsūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai ar savām pretenzijām un skaidrojumiem, taču nezinot, vai tie tiks ņemti vērā. Tikpat sašutusi par līdzšinējo notikumu gaitu ir arī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde: «Ja no 11 mācību līdzekļu pozīcijām astoņas jānodrošina pašvaldībai, tad vajag arī paredzēt papildu finansējumu. Jābūt tomēr solidāri sadalītai atbildībai.» Arī Liepāja, ja šobrīd būtu jāiegulda vēl 450 000 latu mācību līdzekļu iegādei, to nevarētu izdarīt. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzskata, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņemt tik strauji. Kāpēc gan nevarēja to atlikt līdz 2015. gadam? Tas taču izdarāms soli pa solim, nevis uzreiz – gādājiet pilnu komplektu! Katrā ziņā Amatas novadam, kam šim nolūkam vajadzētu vēl 45 000 latu, tas neesot izpildāms. «Ir taču vēl tik daudz citu izdevumu, kas ir uz mūsu pleciem, – gan brīvpusdienas, gan skolēnu pārvadāšana. Kāpēc par to neviens vietvaras neslavē?» Katrā ziņā pašvaldība uz visu notiekošo skatoties pragmatiski – ko varēšot, to darīšot, bet sevi pārkāpt jau nevarēšot, lai tiesībsargs un IZM lemj, ko grib. Limbažu novada domes izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova cer, ka novadam atradīsies arī tie papildu aprēķinātie 50 000 latu. Viņa gan piebilst, ka valsts no savas puses varētu pasteigties ar mazo skolu programmas pieņemšanu un atbalstīt tās arī finansiāli, jo tieši mazās izglītības iestādes prasa vislielākos izdevumus. Ar vismazāko optimismu tajā visā raugās Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska: «Tā ir muļļāšanās. Tas nav normāli, ka valsts nespēj definēt, kas ir bezmaksas izglītība! Mācību gads beidzas, bet turpat vien esam.»