Grieķijas parlaments pagājušajā nedēļā nobalsojis par jauniem taupības pasākumiem, kas bija nepieciešami, lai starptautiskie kreditori turpinātu sniegt valstij finanšu palīdzību.

Atēnas piekritušas ierobežot arodbiedrību tiesības rīkot streikus, samazināt pabalstus ģimenēm, kā arī vienkāršot īpašuma pārdošanas procesu.

Kopumā īstenoti 113 dažādi pasākumi, kas palīdzēja sabalansēt valsts budžetu, uzlabot nodokļu iekasēšanu un pilnveidot sociālās labklājības nodrošināšanas sistēmu.

Vislielākā koncentrēšanās pievērsta pārmaiņām valsts pārvaldē, kur panākumus nav guvusi neviena no līdzšinējām grieķu valdībām. Kā galvenās problēmas tiek nosauktas pārāk liels valsts ierēdņu skaits, zema efektivitāte, birokrātija, korupcija un sev pietuvinātu personu iekārtošana. Premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis, ka valsts pārvaldes reorganizācija notiks tuvāko trīs gadu laikā.

Eirogrupas pārstāvji informē, ka pirmo kārtējā aizdevuma daļu – 5,7 miljardus eiro – Grieķija saņems februārī, bet pārējo aprīlī.

Kā zināms, atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.

Saskaņā ar trīs gadu aizdevumu programmu, Grieķijai ir jāīsteno virkne mērķu un reformu, lai iegūtu aizdevumu.