Kanclere norādīja, ka islāma ekstrēmisti «vēlējās sagraut mūsu kopienas izjūtu, atvērtību un gatavību palīdzēt cilvēkiem, kam tas nepieciešams. Mēs to stingri noraidām.» Viņa uzsvēra, ka Vācija pašreizējo krīzi pārvarēs, «turoties pie saviem principiem».

«Es joprojām šodien esmu pārliecināta, ka mēs to spējam paveikt. Tas ir mūsu vēsturiskais pienākums, un tas ir vēsturisks izaicinājums globalizācijas laikmetā,» paziņoja A. Merkele, kuru pat viņas partijas iekšienē aizvien skaļāk kritizē par barjeru noņemšanu patvēruma meklētāju iekļūšanai Vācijā.

Jautāts, vai Vācijas izvēle nemainīt savu attieksmi pret patvēruma meklētājiem uz asiņaino notikumu fona ir pareiza, Saeimas Ārlietu komisijas loceklis, Vienotību pārstāvošais Atis Lejiņš norāda, ka patiesībā Vācija jau vairākus mēnešus pielāgo savu patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu jaunajiem noteikumiem.

Tā, cita starpā iecerēts panākt, lai kritērijiem neatbilstošie bēgļi pēc iespējas ātrāk tiktu izraidīti no valsts un panāktu šaujamieroču aprites stingrāku kontroli. Bet A. Merkeles vēstījums jāuztver šādi: Vācija turpmāk uzņems tikai tos patvēruma meklētājus, kas patiešām bēg no kara šausmām, nevis ekonomiskos bēgļus.

Politiķis arī atgādināja, ka, salīdzinot ar Vāciju, Latvijā ir ļoti stingri noteikumi patvēruma meklētāju uzņemšanai un, pateicoties Saeimas pieņemtajiem likumiem, riski Latvijā ir daudz mazāki.

«Mēs pareizi izdarījām Saeimā, ka likumi jau tagad ir ļoti stingri, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs, piemēram, pieņemam tikai ģimenes ar bērniem, kurās vīram ir tikai viena sieva. Arī par bērniem mēs uzskatām tikai tos, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu,» atzīmēdams, ka šādi vieglāk izvairīties no radikalizētiem bēgļiem, saka politiķis un atgādina, ka Latvija ekonomiskā stāvokļa dēļ bēgļiem nav tā pievilcīgākā valsts.

Savukārt Nacionālo apvienību pārstāvošais Eiropas lietu komisijā strādājošais Rihards Kols uzskata - A. Merkeles paziņojums nozīmē arī to, ka Eiropas Savienības attieksme pret patvēruma meklētājiem kopumā nemainīsies. «Tās politikas nostādnes, kas ir uzsāktas - uzņemt un integrēt tos -, paliks spēkā,» teic politiķis, jo Vācija Eiropas Savienībā «nosaka dienaskārtību vai vismaz attīstības virzienus».

R. Kols atgādina, ka Latvijai apņēmīgi jāievēro savas pozīcijas un jāturpina pretoties jebkuram mēģinājumam ES dalībvalstīm uzspiest obligātas patvēruma meklētāju kvotas.

Tiesa, Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne uzskata, ka nekādi jauni mēģinājumi bēgļu lietās mainīt status quo no Eiropas Komisijas puses nav gaidāmi gan kopējā dalībvalstu noskaņojuma dēļ, gan tā sajukuma dēļ, kuru radījis referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Vairākums Saeimā ievēlēto politiķu, neraugoties uz asiņainajiem notikumiem Eiropā, uzskata, ka saistības, kuras esam uzņēmušies, ir jāpilda, - noteiktais patvēruma meklētāju skaits jāuzņem un jācenšas integrēt sabiedrībā. Taču par uzņemamo bēgļu skaita pārskatīšanu ES programmas ietvaros gan nevarot būt nekādu runu.