Divas nedēļas pirms Saeima pieņēma nākamā gada budžetu un līdz ar to arī politisko partiju finansēšanas likumu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu, parlamentā nonāca rekorda cienīgā ātrumā nepieciešamo parakstu skaitu savākusī pilsoņu iniciatīva, kas aicināja likumu attiecināt uz nākamajā Saeimā ievēlētajām partijām, ne likumdevēja pienākumus nedaudz vairāk par gadu pildījušajiem 13. Saeimas politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz to, likumprojekts tika pieņemts, iniciatīvai pat nenonākot atbildīgās komisijas darba kārtībā.

Trešdien uz iniciatīvas izskatīšanu pulcējās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas dažu minūšu laikā uzklausīja iniciatīvas autoru Jāni Jēkabsonu un nolēma, ka par kutelīgā jautājuma tālāku virzību jātiek galā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule skaidro, ka komisija savu pozīciju nav centusies formulēt, jo tas varētu prasīt pārāk daudz laika, bet budžeta un to pavadošo likumu izsludināšanai atvēlētais termiņš strauji tuvojas beigām. Turklāt sabiedrība, visticamāk, kritizētu deputātus par laika vilcināšanu. Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija spēšot iniciatīvu vērtēt pēc būtības. Par jautājuma nodošanu šai komisijai jālemj vēl Saeimai.

Jānorāda: ņemot vērā, ka šī komisija jautājumus pieradusi vērtēt caur fiskālās telpas, ne morāli ētisko prizmu, maz ticams, ka 4,5 miljoni, kas nākamgad jau atvēlēti partijām, budžeta komisijas deputātiem uz desmit miljardu eiro lielā nākamā gada valsts budžeta fona šķitīs pietiekami liela summa, lai ieklausītos iniciatīvu parakstījušo pilsoņu vēlmēs.

Iniciatīvas autors J. Jēkabsons, pirms komisija pieņēma lēmumu par jautājuma nodošanu citai komisijai, deputātiem atgādināja, ka vairāk nekā 13 tūkstoši iniciatīvu parakstījušie pilsoņi konceptuāli neiebilst valsts budžeta finansējuma palielināšanai - tiem vienkārši nav pieņemams, ka 13. Saeimas deputāti paši sev, ne nākamajā Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, nodrošina lielāku valsts finansējumu.

J. Jēkabsons ir pārliecināts, ka par Saeimas atlaišanu parakstījušos skaits būtu mazāks, ja parlaments finansējuma palielināšanu attiecinātu uz nākamo Saeimu. Pēc komisijas sēdes jautāts, vai viņu apmierina tās lēmums, J. Jēkabsons atklāja, ka, lai panāktu savu, turpinās vērsties pie sabiedrības domas veidotājiem un valsts iestādēm, kas spēj ietekmēt likumdevēju. «Tagad ir īstais laiks izdarīt spiedienu,» atsaucoties uz iniciatīvu par Saeimas atlaišanu, saka J. Jēkabsons.

Jāpiebilst, ka iejaukties var arī Valsts prezidents Egils Levits, kuram ir tiesības strīdīgo likumprojektu otrreizējai izskatīšanai atgriezt Saeimai.

Jau vēstīts, ka ar 2020. gada 1. janvāri paredzēts būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Ja līdz šim par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi partijas, kuras bija pārvarējušas 2% slieksni, saņēma 0,71 eiro, tad līdz ar jaunajiem grozījumiem finansējums palielināsies līdz 4,50 eiro par katru balsi. Papildus šim partijas, kuras ir pārvarējušas 5% slieksni, katru gadu no valsts budžeta saņems 100 000 eiro. Šim mērķim no valsts budžeta katru gadu tiks atvēlēti 4,5 miljoni eiro līdzšinējo 600 000 eiro vietā.

Par to, cik ļoti neapmierināta ir sabiedrība ar šādu Saeimas lēmumu, liecina fakts, ka nepieciešamais parakstu skaits par J. Jēkabsona iniciatīvu tika savākts nepilnu divu nedēļu laikā, turklāt iedzīvotāju īsā laikā izrādītais atbalsts ir otrais lielākais platformas vēsturē.

Vēl ātrāk par pašreizējo iniciatīvu atbalstu ir guvis tikai 2014. gadā virzītais priekšlikums par bankas Citadele pārdošanas pārtraukšanu. Tas pilsoņu atbalstu guva deviņās dienās.