Viņa pauda, ka vērtējot pēc diskusiju apjoma un kvalitātes, nodokļu reforma ir viens no pamatīgākajiem pēdējos gados padarītajiem darbiem Latvijas politikā. “Nodokļu reforma ir mūsu kopīga darba rezultāts. Un, neskatoties uz diskusiju līkločiem, mēs esam spējuši saglabāt reformas sākotnējo fokusu, neatkāpjoties no galvenajiem mērķiem – samazināt nevienlīdzību, stiprināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un nodrošināt papildu resursus kvalitatīviem valsts pakalpojumiem,” uzsvēra ministre.

Viņa norādīja, ka nodokļu reforma ir komplekss pasākumu kopums, kas paredz darbaspēka nodokļa izmaiņas, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņa kapitālu, jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi un arī sociālās atbildības pasākumi, ko daļēji risina arī šis likumprojekts ar paredzētajiem grozījumiem.

Uzskaitot nodokļu reformas ieguvumus, viņa minēja lielākas algas, neapliekamā minimuma palielināšanās, kā arī solidaritātes nodokļa pārstrukturēšana, daļēji to novirzot iedzīvotāju ienākuma nodoklī, daļēji sociālajās iemaksās kā solidaritātes maksājumu.

“Būs lielākas algas un tās cels dzīves kvalitāti daudziem jo daudziem iedzīvotājiem Latvijas teritorijā, vienlaikus tā būs motivācija darbiniekiem tiešām pieprasīt viņu ieņēmumu legalizēšanu un attiecīgi arī aplokšņu algu īpatsvara samazināšana, kas patlaban Latvijā veido vairāk nekā 40 procentus no ēnu ekonomikas apjoma. Tas būs arī atbalsts uzņēmējiem algu pieauguma produktivitātes sabalansēšanā, kas dažus nākamos gadus tiešām būs problēma, ja nebūtu šīs nodokļu reformas, un nodokļu reformas rezultātā pozitīvas pārmaiņas gaidāmas arī pensionāriem. Trīs gadu laikā ir plāns paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu pensijām līdz 300 eiro mēnesī. Galu galā kaut nedaudz, bet tomēr būs vieglāk bērnus skolot un būs vienkāršāk tikt galā ar visām ikdienas rūpēm,” pauda Reizniece – Ozola.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reforma nozīmē, ka būs vairāk naudas budžetā skolotājiem, mediķiem, pensionāriem, citiem valsts paspārnē esošajiem cilvēkiem.

“Izskanēja dažādas idejas, līdz koalīcijas partneri vienojās par to, ka kopā ar nodokļu reformu veselības finansēšanai tiks rasts avots, par vienu procentu palielinot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, sadalot šo slogu uz pusēm. Tas gan nav viss; vēl turpināsies darbs, un atsevišķs veselības aprūpes nozares finansēšanas likums tiks izstrādāts, lai būtu atkal jau taisnīgs apdrošināšanas princips un līdzvērtīgi maksājumi visiem, ne tikai regulārā darba darītājiem. Likumprojektu ir plānots izstrādāt līdz rudenim Veselības ministrijas vadībā. Līdz ar to daudz detalizētākā formā veselības naudu vētīsim arī budžeta apspriešanas laikā, jo jaunais likums būs viena no budžeta paketes sastāvdaļām,” uzsvēra Reizniece – Ozola.

Saeima piektdien pirmajā lasījumā atbalstīties grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka no nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta par vienu procentpunktu un šie ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes nozares finansēšanai.