“Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, savukārt bezdarba līmenis sasniedzis zemākos rādītājus piecu gadu laikā. Tāpēc šis ir īstais laiks, kad, runājot ĀIPL vārdiem, “ir jādara”! Ir īstais laiks mainīt Latvijas ekonomikas raksturu. Ceļā uz modernu ekonomiku – uz viedvalsti, mums ir jāiegulda ekonomikas atvērtībā, veidojot tādu biznesa vidi, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un inovācijas,” tikšanās laikā uzsvēra ministrs.

Varam lepoties, ka virkne Latvijas uzņēmumu kļuvuši atpazīstami pasaulē, piemēram Valmieras stikla šķiedra un Cross Timber Systems, kuri eksportē vairāk kā 90% savas produkcijas, UPB Holdings, kā arī Mikrotik, kas ir lielākais Latvijas eksportētājs uz trešajām valstīm un kas sadarbojas ar tādām pasaules kompānijām kā Siemens, NASA, un SAAB.

Strauja izaugsme vērojama arī jaunuzņēmumu vidē, šobrīd aktīvi pie jaunu produktu attīstības strādā aptuveni 240 Latvijas jaunuzņēmumi, no kuriem vairāki ir piesaistījuši nozīmīgas investīcijas un realizē savu produkciju ārvalstīs. Izaugsme vērojama arī pakalpojumu sektorā – finansēs, IT, tūrismā.

ĀIPL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska sanāksmes laikā izteica atzinību ekonomikas ministram A. Ašeradenam par ekonomikas atvērtības veicināšanu, jo īpaši darba tirgū, kā arī sekmējot dažādu ekonomikas sektoru izaugsmi, piemēram, startup, būvniecības un enerģētikas nozarēs.

Sagaidāms, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpināsies arī turpmākajos gados, uzrādot stabilu izaugsmi būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs. Tas būs iespējams, pateicoties valdības iepriekš veiktajām reformām drošības un aizsardzības, demogrāfijas un veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, inovāciju un biznesa vides jomās.

“Mūsu ekonomikas fokuss mainās – mēs attālināmies no lēta darbaspēka zemes un līdz ar valsts simtgadi Latvijai sāksies jauns gadsimts. Viedvalsts fokuss palīdzēs mums izrauties no vidēju ienākumu slazda, veicinot uzņēmumu un arī valsts pārvaldes pāreju uz digitalizācijā un inovācijās balstītu darbību,” norādīja ministrs.

Tikšanās laikā Ašeradens uzsvēra, ka valdības prioritātes uzņēmējdarbības vides uzlabošanā šobrīd ir likumdošanas uzlabošana, atvērtības investoriem sekmēšana, klientorientētas valsts pārvaldes izveide, inovāciju un digitalizācijas veicināšana, kā arī nodokļu sistēmas konkurētspējas nodrošināšana, vienlaikus turpinot darbu pie ēnu ekonomikas izskaušanas.

Prioritārie virzieni, kādos Ekonomikas ministrija turpinās strādāt, lai veicinātu pāreju uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku, ir produktivitātes celšana, cilvēkkapitāla vairošana, investīciju piesaiste un eksporta kāpināšana. Mūsu mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt investīciju apjomu pētniecībā un attīstībā līdz 1,5% no IKP, inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā līdz 40%, augstu tehnoloģiju produktu īpatsvaru kopējā eksportā līdz 11%, piesaistīt vismaz 10 nozīmīgus ārvalstu investīciju projektus, kā arī panākt, ka Latvija ir jaunuzņēmumu izvēle Nr.1 Baltijā.