Tā intervijā Latvijas Radio pauda nodokļu eksperte Gunta Kauliņa.Viņa norādīja, ka mikronodokļa nākotne ir neskaidra un līdz ar to nav zināms, vai ieteikt uzņēmējiem piereģistrēties kā pašnodarbinātajam, vai izvēlēties kādu citu statusu un līdz ar to arī nodokļu režīmu.

Arī tas, cik ilgi saglabāsies šāda neskaidrība, nav zināms, norādīja Kauliņa, skaidrojot, ka pašreiz notiek “liela muļļāšanās” ap jauno regulējumu mazajiem uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Raimonds Vējonis norāda, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

“Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents.

Raimonds Vējonis uzsver, ka uzņēmējiem jābūt skaidrībai un pārliecībai par uzņēmējdarbību regulējošiem noteikumiem. Izmaiņām likumos un nodokļu politikā jābūt paredzamām un saskaņotām, lai to izpilde veicinātu un stiprinātu uzņēmējdarbības vidi.

Valsts prezidents cer, ka izveidojusies situācija tiks izmantota, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un valsts varu. Raimonds Vējonis kategoriski noraida, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu atgriešana otrreizējai caurlūkošanai nozīmē neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam.