Ar ievērojamu ZZS un Saskaņas pretestību likuma grozījumi, ar kuriem no desmit līdz 150 tūkstošiem tika palielināts nepieciešamais parakstu skaits, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) uzsāktu referenduma organizēšanas procesu, tika pieņemti 2012. gadā. Valsts prezidents Andris Bērziņš divas reizes atteicās to izsludināt, norādot, ka Saeima likuma veidošanas procesā bijusi pavirša, taču tas nelīdzēja, un pēc pārejas perioda beigām 2015. gadā stājās spēkā norma, ka CVK referenduma, piemēram, par Saeimas atsaukšanu, organizēšanā iesaistās tikai pēc tam, kad referenduma iniciatori paši par saviem līdzekļiem savākuši aptuveni 150 tūkstošus parakstu.

Saskaņa un ZZS tolaik norādīja, ka, palielinot referendumu organizēšanai nepieciešamo parakstu skaitu, praktiski tiks iznīcinātas iespējas tautas nobalsošanas organizēšanai, taču Saeimas vairākums šajos argumentos neieklausījās. Šādu grozījumu nepieciešamība tika pamatota, piesaucot 2012. gada referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kura iniciatoriem bija jāsavāc tikai desmit tūkstoši parakstu. Tolaik tika pausts viedoklis, ka Latvijā, aktivizējoties prokremliskajiem spēkiem, ar šādu parakstu skaita slieksni iespējams panākt visneiedomājamāko referendumu organizēšanu, piemēram, par Latgales atdalīšanos no Latvijas. Netika aizmirsts arī fakts, ka valodas referendumu izprovocēja tolaik Nacionālā apvienība, kas centās panākt, ka pašvaldību un valsts skolās mācības bez maksas tiek nodrošinātas tikai latviešu valodā.

13. Saeimā likumprojektam pieķērusies KPV LV, kas izmanto ļoti līdzīgus argumentus tiem, kurus savulaik piesauca Saskaņa un ZZS. Likumprojekta anotācijā KPV LV norāda, ka kopš neatkarības atgūšanas līdz jauno prasību stāšanās spēkā valstī tika noorganizēti astoņi referendumi - pēc 2012. gada vairs neviens. Politiķi apelē arī pie starptautiskās prakses.

«Apliecinājums tam, ka slieksnis ir nesamērīgs, izriet no citu Eiropas valstu normatīvajiem aktiem. Polijā ir vairāk nekā 30 miljoni vēlētāju, taču tautas nobalsošanas sarīkošanai nepieciešams savākt vien 500 000 parakstu. Itālijā ir vairāk nekā 50 miljoni vēlētāju, bet arī šajā valstī tautas nobalsošanu var ierosināt, savācot vien 500 000 parakstu. Abās valstīs dažādas iniciatīvas var ierosināt 1/100 daļa no vēlētājiem, kas ir desmit reižu mazāk nekā Latvijā,» pausts likumprojekta anotācijā.

KPV LV uzskata, ka valstī ir tikai 15 tūkstoši sabiedriski aktīvu iedzīvotāju, tādēļ saprātīgs slieksnis referendumu ierosināšanai būtu jānosaka ne vairāk kā trīs reizes lielāks - šajā gadījumā 50 tūkstoši parakstu.

Ceturtdienas Saeimas sēdē KPV LV Saeimas frakcijas sagatavoto un parakstīto likumprojektu partija vēlējās iekļaut dienaskārtībā un nodot izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Taču šo ieceri balsojumā atbalstīja tikai 39 ZZS, KPV LV un Saskaņas deputāti, ar ko nebija pietiekami, lai likumprojektu virzītu šajā Saeimas sēdē.

Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kura partijas kolēģes Ilmas Čepānes vadībā tika izstrādāts pašlaik spēkā esošais likums, norādīja, ka viņa vadītajai frakcijai nav iebildumu par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, taču tas neesot bijis pietiekami labi izstrādāts, lai varētu atbalstīt tā tālāku virzību. Proti, likumprojekta autori jau paši norāda, ka līdz ar šo likumprojektu nepieciešams grozīt arī vairākus Satversmes pantus, taču to grozījumi nav iesniegti. Kad tas tikšot izdarīts, likumprojekts tiks virzīts Saeimā, jo arī Jauno konservatīvo partiju pārstāvošajai Jutai Strīķei, kurai pēc valdības apstiprināšanas, visticamāk, tiks uzticēta Juridiskās komisijas vadība, nav iebildumu pret KPV LV iniciatīvu. Neesot gan garantijas, ka nepieciešamo parakstu skaits tiks samazināts līdz rosinātajiem 50 tūkstošiem.