28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Sabiedrība » Saeima ļaus Rimšēvičam Latvijas Bankas prezidenta amatā palikt vēl gadu
Saeima ļaus Rimšēvičam Latvijas Bankas prezidenta amatā palikt vēl gadu
Autors: BNA / 17. decembris 2018, 17:26
Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam jau desmit mēnešus ir liegts ierasties darbā bankā. Arī šķērsot Latvijas robežu viņš nedrīkst, tāpēc nevar apmeklēt Frankfurti, kur atrodas Eiropas Centrālā banka. Viņš tur ir padomes loceklis. Pildīt amata pienākumus viņam liegts, kamēr tiek izmeklēta krimināllieta par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jau pašā izmeklēšanas sākumā viņš paziņoja, ka labprātīgi amatu nepametīs. Atlaist viņu no darba var vienīgi Saeima.

Latvijas Bankas prezidentu var atlaist trīs gadījumos – ja viņš uzraksta atlūgumu, ir spriedums krimināllietā vai persona vairs neatbilst amata nosacījumiem. Vienīgais nosacījums Latvijas Bankas prezidentam ir pielaide valsts noslēpumam. Rimšēvičam to atņēma jau vasarā.

Saeimā interese atlaist Rimševiču dzīvoja tikai neilgu laiku pēc viņa aizturēšanas. Martā deputāti bija izpētījuši Latvijas Bankas likumu. Tur pamatojumu atlaišanai nevarēja atrast. Tāpēc nobalsoja par aicinājumu kukuļņemšanā aizdomās turētajam atkāpties pašam. Ilmārs Rimšēvičs nepaklausīja.

Deputāti ķērās pie Latvijas Bankas likuma grozīšanas, kas paplašinātu iespējas atbrīvoties no bankas prezidenta. Piemēram, pieprasot nevainojamu reputāciju. Arī šis plāns rezultātus nedeva. Ja likums būtu pieņemts, uz Rimšēviču tas neattiektos, jo viņu sargā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūti.

“Analizējot situāciju, mēs saskārāmies ar to, ka ir ECB nolikuma 14. pants, kas runā par nacionālo banku neatkarību un ka vismaz Latvijas Bankas prezidentu kā ECB padomes locekli mēs ar savu šādu parlamenta balsojumu neesam tiesīgi atcelt,” skaidro Saeimas deputāts Jānis Vucāns.

12. Saeimas Budžeta komisija iesākto darbu atstāja sekotājiem, 13. Saeimas Budžeta komisijai. Tā šonedēļ izlēma priekšteču darbu neturpināt. Ja kāds to uzskatīs par nepieciešamu, darbu var atsākt.

Maija beigās Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulēja Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam. Pārsūdzēt lēmumu vairs nevar. Pielaide valsts noslēpumam ir priekšnoteikums, lai varētu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. 12. Saeima nelēma, vai šis ir pietiekams arguments Rimšēviča atlaišanai.

Jaunā Saeima šobrīd ir aizņemta ar valdības veidošanu. Līdz Latvijas Bankas jautājumam jaunie deputāti vēl nav tikuši.

Saeimas “KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atzīst, ka “tā nav bijusi mūsu prioritāte pēdējo mēnešu laikā arī kopš ievēlēšanas. Mēs neesam plānojuši to izvirzīt kā prioritāti arī tuvākajā laikā.”

Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars uzsver, ka “darbs notiek, ir pienākumu izpildītājs, ir pilnvaras nodotas, un nav tā, ka Latvijas Bankas darbs dēļ tā, ka notiek kriminālprocess pret Ilmāru Rimšēviču, būtu apstājies.”

“Tas, kas pilnīgi noteikti šobrīd ir darāms, ja Rimšēviča kungam šobrīd ir anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, tas ir viens no priekšnosacījumi tam, lai viņš varētu savu amatu pildīt, un viņa amata izpilde ir saistīta ar valsts noslēpumu objektiem, tad, es uzskatu, ka tas ir pilnīgi pietiekami, lai šobrīd skatītu šo jautājumu un viņu atbrīvotu no amata. Līdz šim brīdim nav bijušas šādas sarunas, bet, es domāju, ka mēs šo jautājumu visdrīzākajā laikā aktualizēsim,” uzsver Saeimas JKP frakcijas priekšsēdētāja biedrs Juris Jurašs.

Arī “Jaunā Vienotība” par Rimšēviča atrašanos amatā vēl nav lēmusi. 12. Saeimā “Vienotības” frakcija bija tā, kas visasāk uzstāja uz nepieciešamību tikt vaļā no Rimšēviča. Deputāte Inese Lībiņa-Egnenre “Nekā personīga” atzina, ka pielaides neesamība varētu būt iemesls, lai balsotu par bankas prezidenta atcelšanu. Tramīga atbildēs par viņa atbilstību amatam ir Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

“Es sniegšu jums atbildi, bet – es gribu sagatavot. Iesniedziet lūdzu jautājumus rakstiski. Jo šeit ir katram jautājumam juridiski ļoti tālejošas konsekvences. Iesniedziet jautājumus, es jums tiešām sniegšu atbildi. Bet viņa ir jāsagatavo,” norāda Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja no intervijas izvairījās. Rakstiskā atbildē viņa norāda, ka pāris mēneši jāpagaida. Tad būs zināms Eiropas Savienības Tiesas lēmums lietā, kas uzsākta pēc Rimšēviča un ECB pieteikumiem pret Latviju par izmeklētāju noteikto aizliegumu viņam pildīt ECB padomes locekļa pienākumus.

“Te ir divi centrālie jautājumi. Pirmkārt, tieši saistīti ar 2018. gada februāra notikumiem par apcietināšanu un attiecīgi drošības līdzekļa piemērošanu, kas ir saistīts ar noteiktas nodarbošanās aizliegumu, tostarp arīdzan tajā laikā šis aizliegums attiecās arī uz Eiropas Centrālās Bankas padomes locekļa funkciju pildīšanu,” piebilst Latvijas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā Irēna Kucina.

Tiesai jāizlemj, vai izmeklētājiem bija tiesības ierobežot Rimšēviča pilnvaras, vai viņš, neraugoties uz smago apsūdzību, varēs turpināt strādāt Eiropas Centrālajā Bankā Frankfurtē līdz pilnvaru termiņa beigām.

Daļa no ECB pretenzijām jau ir apmierināta. Vasarā prokuratūra pēc Eiropas Savienības Tiesas rīkojuma mīkstināja Rimšēvičam drošības līdzekļus, lai viņš pilnvarotu darbam ECB padomē savu vietnieci Zoju Razmusu. Līdz tam viņai nebija balsstiesību.

Rimšēvičs šobrīd ir apsūdzēts par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no “Trasta komercbankas” bijušajiem akcionāriem. Vienā gadījumā Rimšēvičs par palīdzēšanu kā atlīdzību saņēmis apmaksātu braucienu uz Kamčatku. Vēlāk arī 250 000 eiro skaidrā naudā. Viņa uzdevums bijis palīdzēt problēmās nonākušajai bankai sakārtot attiecības ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Lietā apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons.

Prokuratūra cerēja lietu tiesai nodot vēl šogad. Piektdien iestāde paziņoja, ka tas nenotiks, jo apstākļi mainījušies – viens no apsūdzētajiem sācis liecināt. Pēc “Nekā personīga” rīcībā esošajām ziņām gan advokātu, gan aizstāvības taktiku mainījis Rimšēvičs. Liecību sniegšana neļauj procesu ātri pabeigt, jo visas viņa sniegtās ziņas izmeklētājiem ir jāpārbauda.

Saistībā ar Rimšēviča darbību uzsākti vēl divi kriminālprocesi. Pēc “ABLV Bank” akcionāru iesnieguma KNAB izmeklē lietu par kukuļa pieprasīšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu. Valsts policija darbojas pēc “Norvik bankas” lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma par izspiešanu un naudas atmazgāšanu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats