- Kā jūs pareizi atzīmējāt, mēs esam pilnīgi jauns uzņēmums gan juridiski, gan identitātes ziņā. GASO ir jauns zīmols, jauna vadība un jauna struktūra. GASO ir dibināta pagājušā gada 22. novembrī, nodalot no akciju sabiedrības Latvijas gāze sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. 7. decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Regulatorā) saņēmām sadales sistēmas operatora licenci uz nākamajiem 20 gadiem. Lai arī GASO ir Latvijas gāzes meitasuzņēmums, esam pilnībā nošķirti, juridiski neatkarīgi uzņēmumi. Tāds arī bija pamata uzstādījums, ka mums ir jābūt pilnīgi patstāvīgiem lēmumu pieņemšanā un attiecībās ar tirgotājiem. Šobrīd Latvijā jau ir reģistrēti 36 tirgotāji, no tiem aktīvi ir deviņi. Attiecībās ar visiem šiem tirgotājiem mums ir jābūt pilnīgi neitrāliem, pret visiem ar vienlīdzīgu pozīciju.

- Latvijas gāze ir biržā kotēts uzņēmums, un šī nodalīšana, kas notika pagājušā gada beigās, notika arī kā fiziska nodalīšana. Starp Latvijas gāzi un GASO notika visas mantas sadale, un ilustrācijai, lai varētu spriest par apjomu, tad, ja Latvijas gāzei jau pēc Conexus Baltic Grid nodalīšanas, kas notika pagājušā gada sākumā, bija nedaudz vairāk kā tūkstotis strādājošo, tad GASO šobrīd pēc uzņēmumu nodalīšanas ir nepilni 900, kas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku resursu ir šobrīd GASO. Atbildot uz jautājumu - kas mēs esam, mēs esam tīrs infrastruktūras uzņēmums, vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. No Latvijas gāzes mēs pārņēmām tehnisko infrastruktūru un iecirkņus un nodrošinām dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus, kā arī patēriņa uzskaiti. Ja pie jums nāk meistars, kurš apkopj, veic profilaktiskos darbus, tie ir GASO darbinieki. Šobrīd jau jaunās GASO formās. Latvijas gāze ir tirgotājs, kuram šī ir pamatfunkcija un kas konkurē ar citiem aktīviem tirgotājiem. Tas arī bija tirgus liberalizācijas pamatmērķis - ļaut klientam izvēlēties tirgotāju.

- GASO ir pienākums nodrošināt tīkla uzturēšanu, atjaunošanu un veikt nepieciešamos drošības pasākumus, un tas nozīmē, ka mums nepārtraukti jādomā par investīcijām. Kopš 2008. gada, kad apstiprināti spēkā esošie sadales sistēmas tarifi, dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par vairāk nekā 30%. Taču sadales sistēmā vairāk nekā 90% izmaksu ir fiksētas un nav atkarīgas no patēriņa. Esošajā situācijā GASO ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas, jo spēkā esošais tarifs ir apstiprināts pirms desmit gadiem, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to jaunais sadales tīklu izmantošanas tarifs nav nekāds pārsteigums, jo likumdošana jau paredzēja iesniegt tarifa projektu Regulatorā līdz 2018. gada 15. februārim. Spēkā esošais tarifs bija balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu. Savukārt, jaunajā tirgus situācijā, kad sadales sistēmas operatora biznesa modelis, izveidojot jaunu uzņēmumu GASO, ir būtiski mainījies, izmaksu un ieņēmumu disbalanss var radīt riskus kvalitatīvai, stabilai un drošai tīkla uzturēšanai. Jauni sadales tarifi nepieciešami, lai pielāgotos esošajai situācijai dabasgāzes tirgū un sadales operators varētu izpildīt valsts doto uzdevumu - nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi, neatkarīgi no lietotāja patēriņa profila, sezonalitātes un īpatnībām.

- Iemesli ir vairāki. Viens noteikti ir atjaunojamie energoresursi. Proti, šķeldas izmantošana apkurei un ES naudas ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai pašvaldībās. Otrs faktors ir izmaiņas rūpnieciskajā struktūrā. Samazinās rūpniecisko patērētāju īpatsvars. Arī energoefektivitātes pasākumi - māju siltināšana, kā arī siltie laikapstākļi. Pēdējos gados klimatiskie apstākļi nav labvēlīgi gāzes tirgotājiem.

- Te nepieciešama maza atkāpe. Tagadējais tarifs ir balstīts tikai uz to, cik tiek patērēts. Patēriņš krīt. Bija iespēja vienkārši pieaudzēt tarifu, ņemot vērā patēriņa samazinājumu. Tie, kas vairāk patērē, vairāk maksā. Latvijā ir vairāk nekā 300 000 mājsaimniecību, kas izmanto dabasgāzi tikai ēdiena gatavošanai un mazliet arī ūdens sildīšanai. Šie patērētāji līdz šim par infrastruktūru nav maksājuši. Tāpat vairāk nekā 20 500 klientu ir pieslēgušies iespējai izmantot gāzi, bet šo iespēju neizmanto. Viņiem pēdējo gadu ir nulles vai ļoti zems patēriņš, un par infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu viņi nemaksā. Tāpēc, izveidojot jauno tarifu modeli, daļa no summas ir fiksētais maksājums, savukārt mainīgo maksājuma daļu tieši par patērēto gāzi paredzēts samazināt. Kas notiek ar gala rēķiniem? Jaunajā tarifu projektā 407,3 tūkstoši GASO klientu ir sadalīti sešās grupās. Pirmajā un otrajā grupā ir mājsaimniecības. Vairākums šo klientu dabasgāzi patērē ēdiena gatavošanai un par infrastruktūru līdz šim nemaksāja. Šiem patērētājiem gala rēķinā pieaugums būs. Lai arī mainīgā sadales maksājuma daļa samazināsies, taču tiks ieviesta fiksētā maksa - 1,77 eiro mēnesī. Patērētājiem, kas tērē līdz 1100 kubikmetriem mēnesī, atkarībā no patēriņa, rēķins pieaugs no 1,77 eiro līdz nullei. 1,77 eiro ir maksimālais pieaugums. Kopējā rēķina summa noteikti pieaugs «nulles» klientiem, kam tiek nodrošināts pieslēgums, bet kas dabasgāzi vispār nepatērē. Savukārt tiem, kas gāzi tērē vairāk, ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai utt., vienā brīdī tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu un kopējās izmaksas saruks. Klientu ērtībām ir izstrādāts informatīvs tarifu salīdzināšanas kalkulators gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem klientiem. Tas pieejams uzņēmuma mājaslapā gaso.lv līdztekus informācijai par regulatorā iesniegto sadales tarifu projektu. Kalkulators palīdz dažu minūšu laikā noskaidrot, kā varētu mainīties gāzes rēķinā iekļautā sadales komponente pēc jauno dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas un stāšanās spēkā.

Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.