Jau vairākus gadus spēkā ir norma, kas paredz: medicīnas studijas pabeigušam jaunajam ārstam, kurš noslēdz līgumu par rezidentūru reģionālajā slimnīcā, maksā par 30 procentiem lielāku atalgojumu nekā slimnīcā Rīgā. Nesertificēts ārsts, kāds ir rezidents un kas strādā sertificēta ārsta uzraudzībā, saņem mēnešalgu, kas atbilst otrajai kategorijai par zemāko mēnešalgu ārstniecības personām. Veselības ministrijā skaidro, ka tas ir 792 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt, ja rezidents noslēdz līgumu ar reģionālo slimnīcu, atalgojums uz papīra sasniedz jau 1000 eiro. Dati rāda, ka katru gadu tiek noslēgtas aptuveni 40 reģionālās vienošanās. «Situācija jāvērtē no tāda skatu punkta, ka kopējais skaits rezidentu pieaug un pašlaik sasniedzis 127 rezidentus, kuri strādā reģionālās slimnīcās,» saka Oskars Šneiders no Veselības ministrijas.

Valdība šonedēļ pieņēma izmaiņas rezidentu sadales noteikumos, precizējot, ka par 30 procentiem lielāka alga ir rezidentam, ja viņš noslēdzis vienošanos ar daudzprofilu (lokālo) slimnīcu, kas ir izveidojusi sadarbību ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu. No noteikumiem izriet, ka slimnīcai obligāti jābūt līgumam ar kādu no reģionālajām daudzprofilu slimnīcām, tas ir, tā sauktie sadarbības līgumi, kas tiek ieviesti, veicot slimnīcu reformu un sadalot Latvijas teritoriju sadarbības reģionos, piemēram, Kurzemē - Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Ventspilī) sadarbības reģionā ietilpst Kuldīgas un Talsu slimnīca.

Ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai nepārsniedz 21 940,80 eiro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 17 771,76 eiro gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē. No šīs naudas lielākā daļa jāizlieto rezidentu atlīdzībai - ne vairāk kā 18 119,40 eiro gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek reģionos, un ne vairāk kā 13 950,36 eiro gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē. Šīs summas, pārrēķinot uz mēnešiem, ir lielākas nekā likumā noteiktā rezidenta alga, taču Veselības ministrija skaidro, ka tas ietver arī virsstundas un citus papildu maksājumus.

Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope norāda, ka pirms diviem gadiem tikai četriem augstskolas rezidentiem bija līgumi ar reģionālajām slimnīcām. «Tehniskā aprīkojuma un sakārtotas darba vides ziņā Latvijas novados ar ārstniecības iestādēm viss ir kārtībā. Labi aprīkota operāciju zāle, izcils dzemdību bloks vai neonatālā nodaļa - ārstniecības iestādes Latvijas novados varu droši ieteikt mūsu rezidentiem,» saka

I. Grope. «Galvenā problēma līdz šim ir bijis pilnvērtīgas informācijas trūkums par darba iespējām reģionos un pašvaldību atbalstu jaunajiem ārstiem.» Tās ir stipendijas, dzīvesvieta, bērnudārzs, dažviet pat darbavieta arī dzīvesbiedram. «Ledus pēdējo gadu laikā ir sakustējies, un tendences liecina, ka jauno ārstu skatījumā reģioni vairs nav plāns B,» saka I. Grope.