“Komisijas uzdevums, ko faktiski uzrakstīja Andrejs Judins, neatbilst Satversmei un Latvijas Republikas likumiem par parlamentāras izmeklēšanas komisijām. Jo Satversme un Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums norāda, ka komisija ir veidojama, lai pilnveidotu likumdošanu. Savukārt šīs komisijas uzdevums bija vērtēt noteiktu kriminālprocesu, kas beidzies nepatīkami maniem politiskajiem konkurentiem,” skaidro Lembergs.

Viņš norāda, ka kriminālprocesa izbeigšana bija galvenais iemesls tam, lai tiktu izveidota komisija. “Tas ir absolūti pretrunā ar Satversmi. Likumdevēju vara nedrīkst rupji iejaukties tiesu varā,” sacīja Lembergs.

“Nevienam parlamentam nav tiesību iejaukties kriminālprocesā (…), bet viņi faktiski, it īpaši Judins, centās veikt izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Ģenerālprokuratūras vietā,” sacīja Lembergs.

Lembergs min epizodi, kurā viņš it kā būtu pastrādājis “visfantastiskākos noziegumus” un tajā fiksētas divas sarunas 2010. gada oktobrī, kurā tad, pēc Lemberga sacītā, arī kriminālprocesu bija jāierosina, bet tas tika darīts tikai 2011. gada maijā.

“Tas ir kriminālnoziegums, ko izdarījusi Juta Strīķe un Juris Jurašs, ja tur kaut kas bija. Bet tur nekā nebija, jo uzsāka tikai tad, kad Zatlers netika pārvēlēts par prezidentu,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt politisku mērķu sasniegšanai. Pēc viņa sacītā, tas bija jāvērtē komisijai, taču, ņemot vērā, ka tās mērķis bija politiskā propaganda, nav pārsteigums, ka tas nav ticis izdarīts.

Kā zināms, izmeklēšanas komisija, vērtējot kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.

Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.

Komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.