19. marts, Otrdiena
Vārda dienas: Jāzeps
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valsts kontroliere: Valdībai aktīvāk jāiesaistās svarīgo jautājumu risināšanā
Valsts kontroliere: Valdībai aktīvāk jāiesaistās svarīgo jautājumu risināšanā
Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV / 19. janvāris 2018, 10:11
Valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, piektdien intervijā LTV “Rīta panorāmā” pauda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.


“Valsts budžeta plānošana, kas vērsa uz mērķu sasniegšanu, ir komandas darbs,” izteicās Krūmiņa, piebilstot, ka Latvijai šajā jomā vēl ir daudz kur augt. “Mēs iztērējam it kā vajadzīgām, bet ne tik nozīmīgām lietām,” par nepieciešamību domāt ilgtermiņā sacīja Krūmiņa.

“Valdībai aktīvāk jāiesaistās svarīgo jautājumu risināšanā un jāpievērš vairāk uzmanības lietām, ar kurām neiet tik labi,” sacīja Valsts kontroliere, minot investīciju piesaisti, e- veselības projektu, kā arī valsts iestāžu izdevumu pārskatīšanu, jo nereti ministrijas un iestādes turpina tērēt tam, kas vairs nav prioritāte.

Līdzīgas problēmas kā ar valsts budžetu ir arī pašvaldību budžetu plānošanā, piebilda Krūmiņa.

Valsts kontrole secinājusi, ka Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Revīzijā Valsts kontrole vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Valsts kontrole atzīst, ka pēdējo gadu laikā labas budžeta pārvaldības ieviešanā ir vērojamas pozitīvas iezīmes. Finanšu ministrija ir izveidojusi fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu, vienkāršojusi budžeta pieprasījumu sagatavošanu, uzsākusi resoriem vēsturiski piešķirtā finansējuma pārskatīšanu, ierobežojusi deputātu kvotu dalīšanas praksi. Paveiktais ir vērā ņemams, tomēr pašapmierinātībai vēl nav pamata. Starptautiski atzīta labā prakse liecina, ka mums vēl tāls ceļš ejams, lai teiktu – iedzīvotāju interesēm atbilstošāku budžetu vairs nav iespējams saplānot.

Valsts kontrole uzsver, ka joprojām un katru gadu pieaugošais valsts parāds neatbilst ne iedzīvotāju interesēm, ne OECD principiem. Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts. 2016. gada beigās tas sasniedza aptuveni 10 miljardus eiro, kas ir apmēram 11 tūkstoši eiro uz katru nodarbināto Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā valsts parāda procentu maksājumos ārvalstu un starptautiskajām finanšu institūcijām tērējusi vidēji 360 eiro gadā uz katru nodarbināto. Valsts kontrole arī neizprot nevēlēšanos pildīt Fiskālās disciplīnas padomes rekomendācijas – esam īstenojuši vai daļēji īstenojuši tikai nedaudz vairāk kā pusi padomes sniegto rekomendāciju. Negribētos domāt, ka padomes izveidošana ir bijis tikai solis, lai formāli izpildītu kādas starptautiskās organizācijas prasības.

Valsts kontrole vērš uzmanību arī uz trūkumiem valsts budžeta plānošanas komandas – nozaru ministriju, Finanšu ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas – sadarbībā, kas traucē izstrādāt kvalitatīvu valsts budžetu.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ministru kabinetu motivēt nozaru ministrijas rūpēties par budžeta līdzekļu ekonomisku izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem tā vietā, lai izdarītu spiedienu saglabāt vai palielināt izdevumu apjomu. Savukārt Finanšu ministrijai būtu jāveic izvērtējums par optimālo valsts parāda līmeni, jāparedz fiskālā nodrošinājuma rezerve un jāaprēķina, cik valsts pārvalde drīkst tērēt. Nepieciešams pēc būtības iedzīvināt izdevumu pārskatīšanas procesu, analizējot budžeta izlietojumu un meklējot optimizēšanas iespējas. Jāsakārto arī spēkā esošais normatīvais regulējums, lai tas secīgi un skaidri aprakstītu budžeta plānošanas procesus. Saeimai iesniedzamajos dokumentos uzskatāmi jāparāda ar iepriekšējā gada budžeta līdzekļu palīdzību sasniegtie rezultāti un ietekme uz valstī noteikto mērķu sasniegšanu.

Vērtējot Ministru kabineta kopumā atbildību par budžeta kvalitāti, Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā. Par labajai praksei neatbilstošu pieeju ir uzskatāma koalīcijas darba grupas ietekme uz budžeta izstrādes procesu. Tā pieņem nozīmīgus lēmumus par papildu līdzekļu sadali, neievērojot valstī noteikto kārtību un pamatā fokusējoties uz politisko partiju priekšlikumiem. Šādā veidā 2014.-2016. gadā apstiprinātajos Ietvara likumos kopā valsts budžetā iekļauti pasākumi par vismaz 775 miljoniem eiro.

Valsts kontrole apzinās, ka revīzijā sniegto ieteikumu ieviešana finanšu ietekmi un līdz ar to arī papildinājumu iedzīvotāju maciņos radīs vidējā vai ilgā termiņā. Valsts kontrole arī pauž pārliecību, ka konstatēto problēmu mazināšana vai novēršana, jau kā OECD dalībvalstij izvērtējot visas iespējas piemērot organizācijas ilgstoši uzkrātās zināšanas un pieredzi, ļautu Latvijai kārtējo reizi pierādīt, ka varam būt līderi arī OECD – pasaulē attīstītāko valstu vidū.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats