Jau ilgstoši Judins mēģina diktēt savus noteikumus parlamentārās izmeklēšanas komisijā, demonstratīvi uzsverot savu pārākumu krimināltiesību jomā un pēc iespējas neatbalstot nevienu viedokli, kas neatbilst viņa un citu sorosiešu uzskatiem. Spilgts piemērs politiķa dubultstandartiem ir 27. novembra komisijas sēde, kur Judins kategoriski atteicās uzklausīt uzaicināto personu viedokli.

Inguna Sudraba: Dodu vārdu Jurim Gulbim. Jūs lūdzāt 10 minūtes. Lūdzu, jums vārds.

Andrejs Judins: Es atvainojos. Mēs atkal strādāsim pēc standarta, ka cilvēki nāk ar prezentāciju un atlikušajā laikā mēs uzdosim jautājumus? Vai varbūt tomēr mēs sāksim ar jautājumiem, un, ja būs kaut kas, tad…

Inguna Sudraba: Es uzskatu, ka mums ir jādod iespēja cilvēkam pateikt savu viedokli. Mēs vienojāmies – tās ir 10 minūtes.

Andrejs Judins: Viedoklis par ko?

Inguna Sudraba: Uzklausīsim pozīciju un …

Andrejs Judins: Pozīciju kur? Te ir izmeklēšanas komisija, un mēs aicinām cilvēkus, lai uzdotu viņiem jautājumus. Kādas pozīcijas jūs gribat uzklausīt?

Inguna Sudraba: Es uzskatu, ka ir svarīgi pateikt… cilvēkiem iespēju pateikt savu viedokli un tālāk uzklausīt. Lūdzu, uzklausām viedokli.

Šķiet, ka deputātu neuztrauc nevienlīdzīgā attieksme, kāda atspoguļojas viņa izteikumos. Jo, kā zināms, žurnāla “Ir” pārstāvēm, kas publiskoja skandalozās “Rīdzenes sarunas”, komisijas sēdē tika dota iespēja izklāstīt savu fantāziju lidojumu gandrīz stundas garumā, lai gan parasti uz komisiju uzaicinātie var izteikt savu viedokli vien desmit minūtes. Dažiem šādu iespēju, pēc Judina domām, vispār jāliedz. Savukārt vēl citiem Judins pat priekšā metas izklāstīt to, ko vēlas dzirdēt, un, kas viņiem būtu jāsaka, piemēram, bijušajam “Diena” menedžerim Uldim Salmiņam. Tad par kādu patiesības noskaidrošanu varam runāt, ja viens komisijas loceklis labāk par izjautājamajiem zina, kas viņiem jāatbild?

Šajā sakarā jāatzīmē, ka Judina uzvedība parlamentāras komisijas sēdē ne reizi vien izsaukusi neapmierinātību pārējo komisijas locekļu vidū. Kā izteicies Latvijas Reģionu apvienības deputāts un “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sekretārs Mārtiņš Šics, “deputāts, kas demonstratīvi uzsver savu pārākumu krimināltiesību jomā, populismā līdzinās Strīķei un Jurašam.” Pēc politiķa sacītā, Judins veido savu politisko kapitālu, izmantojot darbošanos parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš uzsvēra, ka trīs mēnešu laikā nav redzējis, ka Judins būtu piedāvājis risināt un virzīt kādas komisiju interesējošās iniciatīvas.

Ne reizi vien Judina uzvedība ir mulsinājusi arī komisijas vadītāju Ingunu Sudrabu (NSL), kura vairākkārt bijusi spiesta aizrādīt Judinam par komisijas darbu traucējošo uzvedību. Politiķis bieži zaudējis savaldību un “uzbrucis” tiem, kuri “nedzied pēc viņa notīm”, piemēram, žurnālistam Imantam Liepiņam un zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS).

Kā zināms, 18. decembrī, PIK piedalīsies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ņemot vērā Judina biežo nesavaldību, varam prognozēt, ka šī komisijas sēde izvērtīsies īpaši asa. Galu galā Judinam jādara viss iespējamais, lai attaisnotu savu sūtību, un nav šaubu, ka šobrīd viņš to veiksmīgi īsteno, tādējādi gan, iespējams, pazaudējot galveno – komisijas centienus noskaidrot, kādēļ bez personu saukšanas pie atbildības izbeigta “oligarhu krimināllieta” un atrast to, kurš nopludinājis “Rīdzenes sarunas”.

Judina dubultstandarti neviļus rada bažas, ka viņš komisijā iefiltrējies ar noteiktu mērķi un tā, šķiet, nav patiesības noskaidrošana – drīzāk komisijas vadītājas diskriminēšana un Sorosa tīmekļa ietekmes vairošana. Jau paredzams, ka komisijas izgāšanās rezultātā, Judins visu vainu novels uz tās vadītāju Ingunu Sudrabu, nevis atzīs, ka vainojams pats un viņa personīgās ambīcijas.