Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa lēmusi - valsts pamatlikumam neatbilst likuma norma, kas par pēdējo instanci SAB lēmuma apstrīdēšanai nosaka ģenerālprokuroru. Tādēļ Saeima ķērusies pie likuma Par valsts noslēpumu labošanas. Līdz ar tiesībām vērsties tiesā, likuma jaunā redakcija labos arī Satversmei neatbilstošo normu, kas personai, ja tai liegta piekļuva valsts noslēpumam, liedz tādu lūgt atkārtoti. Jaunā likuma redakcija nosaka, ka ar atkārtotu lūgumu persona SAB varēs vērsties pēc pieciem gadiem. Tāpat atteikumu saņēmušajai personai būs tiesības iepazīties ar lēmuma motivējošo daļu tādā mērogā, kas neapdraudētu SAB darbu.

J. Tutinu Saskaņa vasarā virzīja darbam Nacionālās drošības komisijā, jo pēc pašvaldību vēlēšanām darbu Saeimā atstāja komisijā strādājošais partijas biedrs Valērijs Agešins. Pēc gandrīz pus gadu ilgušās pārbaudes viņš saņēma atteikumu piekļuvei valsts noslēpumam un līdz ar to arī iespēju strādāt komisijā.

Deputāts ir izbrīnīts par SAB lēmumu un to likumā noteiktajā kārtībā jau pārsūdzējis SAB vadītājam. Ja atteikums tiks saņemts atkārtoti, viņš vērsīsies pie ģenerālprokurora un, ja nepieciešams, arī tiesā. «Gribu vismaz noskaidrot, kāpēc šāds lēmums, jo man mājās visi tagad uzdod šo jautājumu,» saka opozīcijā strādājošais politiķis. Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas vadība pagaidām nevirzīs nevienu savu pārstāvi uz Nacionālās drošības komisiju, kurā līdz šim strādāja pa vienam deputātam no katras Saeimā ievēlētās partijas frakcijas. Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka SAB rīkojies, politisku motīvu virzīts, tāpēc neprofesionāli.

Bez šiem Satversmei pielāgotajiem grozījumiem Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Valdis Kalnozols gribēja panākt, lai SAB loma pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanā tiktu būtiski sašaurināta. Proti, politiķis vēlējās noteikt, ka par ministru un Saeimas deputātu tiesībām iepazīties ar valsts noslēpumu lemtu pati Saeima.

«Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! [..] Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests,» uzrunājot deputātus, teica V. Kalnozols.

Inovatīvā pieeja ar valsts drošību saistītajam jautājumam pārsteidza neatkarīgo deputātu Edvardu Smiltēnu, kurš pauda izbrīnu, ka premjera partijas pārstāvis var nākt klajā ar tik neadekvātu priekšlikumu.

Arī V. Kalnozola frakcijas biedrs, Nacionālās drošības komisijā strādājošais Kārlis Seržants līdzīgi nomācošam deputātu vairākumam nostājās pret V. Kalnozolu. «Mēs ļoti labi te saprotam, ka, startējot vēlēšanās, tas vēlētājs mūs par saviem priekšstāvjiem izvēlas pēc tā, ko mēs esam sarakstījuši un sasolījuši savās programmās [..] Bet valsts drošības iestādes izvērtē to, ko mēs saviem vēlētājiem nekad neesam stāstījuši un nestāstīsim. Tāpēc arī, nu, teiksim tā, ir varbūt simptomātiski, bet pārsvarā šodien šeit nākuši un teikuši, ka tas viss ir slikti, ir tie, kuriem šīs te pielaides ir atņemtas un kuriem varbūt arī nav cerības viņas saņemt,» teica deputāts.