Ikviens autoīpašnieks, izejot tehnisko apskati, kā arī pārreģistrējot spēkratus, samaksā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevu. Ilgus gadus tika norādīts, ka kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šādas nodevas nav, tā esot iekļauta degvielas cenā. Arī Latvijā beidzot izskan ideja tā rīkoties, taču, izpētot kaimiņu pieredzi, atklājās, ka viņiem patiešām nav šādas nodevas vieglajiem auto un tā arī nav iekļauta degvielas cenā, vēsta LTV raidījums “Rīta Panorāma”.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodeva Latvijā var svārstīties no 35 līdz vairākiem simtiem eiro. Gadā valsts no tās saņem 85 miljonus eiro. Ilgi daudzinātais, ka kaimiņos šo nodevu maksā caur degvielas akcīzi, lika arī Satiksmes ministrijai sākt rēķināt, ka varbūt palielināt akcīzi tā, lai šie 85 miljoni eiro ienāktu caur degvielas tirdzniecību. Turklāt no nodevas tiktu atbrīvoti tikai auto ar masu līdz 12 tonnām.
Finanšu ministrijā (FM) praktiski uzreiz pateica nē, gan rūpējoties par vieglāk vadāmiem budžeta ieņēmumiem, gan par degvielas pircējiem.
“Finanšu ministrija veikusi aprēķinus, ka tas sadārdzinātu benzīnu, dīzeli, autogāzi par 5,5 centiem litrā un kopā ar pievienotās vērtības nodokli tie būtu jau 6,7 centi,” skaidroja FM Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa.
Šāda situācija nepamierinātu kravas auto īpašniekus, kuriem paliktu gan nodoklis, gan vēl Latvijā būtu jāpērk dārgāka degviela. Papildus tam patlaban no nodevas ir atbrīvotas vairākas iedzīvotāju kategorijas, ar nodevas iekļaušanu akcīzē viņiem privilēģijas zustu vai arī valstij viņiem tās būtu jākompensē.
Vienlaikus Latvija negrib kopēt Lietuvas un Igaunijas modeli, atsakoties no nodevām visām vieglajām automašīnām. Tas nozīmētu mīnus 85 miljonus budžetā.
Satiksmes ministrija gan pagaidām formāli uztur ideju par transporta nodevas pievienošanu akcīzei, taču labprāt no tas atteiktos, ja visi akcīzes ieņēmumu par degvielu nonāktu ceļu būvei, nevis kopīgā budžeta katlā, kā tas ir patlaban.
Rādīt reklāmu
