- Šī gada pirmajā ceturksnī pa LDz infrastruktūru kopumā tika pārvadāti 12 miljoni tonnu kravu, kas bija par 2,2 miljoniem tonnu mazāk nekā 2017. gada pirmajos trīs mēnešos. Taču tieši to mēs arī pirms tam prognozējām - 2018. gada sākums (īpaši gada pirmie trīs mēneši) būs sliktāks nekā iepriekšējos gados, jo 2017. gada pirmajos trīs mēnešos bija negaidīti liels akmeņogļu pārvadājumus apjoma pieaugums, kuru izraisīja tā gada nelabvēlīgie laika apstākļi Krievijā. Ļoti bieži, kad citur ir nelabvēlīgi laika apstākļi, tas Latvijas tranzītam ir ļoti izdevīgi. Kad ziemā ir stiprs sals un Krievijas ostas aizsalst, tad tas mums palīdz noturēt tranzīta apjomus.

Runājot par prognozēm, situācija ir divējāda. Par pārvadājumiem mums ir diezgan precīza informācija, kuru sniedz gan mūsu klienti, gan ostu termināļi. Mēs to analizējam un izsakām savas prognozes. Tāpēc mūsu prognozes ir diezgan precīzas. Taču, sekojot politiskajiem procesiem, jāsecina, ka tos prognozēt ir grūti. Turklāt diametrāli pretēji politiski lēmumi pēdējā laikā var tikt pieņemti diezgan ātri un šad tad pat spontāni. Kaut vai jaunākais piemērs, kad dažu dienu laikā mainās uzstādījumi. Vispirms tika paziņots, ka ASV prezidents tiksies ar Ziemeļkorejas līderi, tad pēc brīža tika paziņots, ka netiksies, bet vēl pēc brīža - ka sarunas notiks. Tas viss notika vienas nedēļas laikā.

No savas puses esam ļoti nopietni strādājuši pie uzņēmuma restrukturizācijas un pārvaldības uzlabošanas. Par to liecina arī šogad saņemtais platīna novērtējums Ilgtspējas indeksā. Veiktā restrukturizācija ļāva pareizāk sadalīt resursus un līdz ar to uzlabot uzņēmuma efektivitāti, kā arī nodrošināt finanšu stabilitāti.

Šī gada aprīlī un maijā, kā arī jūnija sākumā bija vērojams kravu pieaugums. Lai gan parasti, noslēdzoties apkures sezonai, naftas produktu un ogļu kravu apjomi samazinās. Šī gada otrajā ceturksnī pārvadāto ogļu apjoms turpina augt, un to lielā mērā ietekmēja Ustjlugā [Krievijas osta Somu jūras līča dienvidu daļā] aizsāktie remontdarbi vagonu izkraušanas sistēmā. Tāpēc pārvadātāji izmantoja iespējas, ko sniedz Latvijas ostas. Mēs analizējam, kurās ostās kādi darbi tiek plānoti, un tas mums palīdz prognozēt kravu apjomu. Šobrīd varu prognozēt, ka šogad tiks sasniegti visai līdzīgi apjomi kā pagājušajā gadā, ja, protams, nenotiks kādi pēkšņi politiski notikumi, netiks ieviestas jaunas sankcijas vienam pret otru vai kas tamlīdzīgs.

Līdz ar to varam prognozēt, ka Latvijas dzelzceļš turpinās nodrošināt stabilu finanšu darbību visu gadu. Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas dzelzceļa neto apgrozījums bija 53 miljoni eiro, kas bija tikai par vienu miljonu eiro mazāks nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Neskatoties uz mainīgo tirgus situāciju transporta un loģistikas nozarē, Latvijas dzelzceļš joprojām ir starp Latvijas desmit lielākajiem nodokļu maksātājiem. 2017. gadā Latvijas dzelzceļš valsts un pašvaldību budžetos iemaksāja gandrīz 70 miljonus eiro, bet viss Latvijas dzelzceļa koncerns kopumā - vairāk nekā 95 miljonus eiro. Arī kredītiestādes novērtē mūsu stabilitāti, par ko liecina mūsu sekmīgā sadarbība ar bankām.

- Latvijas ostas no biznesa viedokļa joprojām ir interesantas. Klientu pieprasījums pēc pārvadājumiem mūsu ostu virzienā pārsniedz Krievijas puses apstiprinātos apjomus pat trīs reizes. Mēs varam piedāvāt efektīvākus risinājumus, īpaši sliktos laika apstākļos. Kad uznāk lielāks aukstums, tad lejamkravu viskozitāte pieaug vai tās sacietē, un tad ir vajadzīgas pavisam citas tehnoloģijas, lai šādas lejamkravas izkrautu. Latvijas rīcībā šādas tehnoloģijas ir, līdz ar to noteikta biznesa niša mums tik un tā paliks.

Krievijā par vietējās izcelsmes kravām ir pieņemts politisks lēmums. Krievijā valdības līmenī ir dots uzstādījums, ka naftas produktu ražotājiem, savu produkciju eksportējot, ir jāizmanto Krievijas infrastruktūra. Pēc būtības šāds lēmums ir saprotams. Jebkura veida investīcijas ir jāatpelna. Krievija tos cenšas sasniegt ar politiskiem līdzekļiem. Tomēr kaut kāda daļa, varbūt ne pārāk liela, cauri Latvijas teritorijai tik un tā tiks vesta. Krievijas pārvadātājiem ir jāpilda līgumi, tāpēc viņiem ir vajadzīgi noteikti «drošības ventiļi», bet Latvijas virziens varētu būt viens no šādiem drošības nodrošinātājiem. Vēl ir jāņem vērā, ka Krievijas dzelzceļam naftas produktu pārvadājumos ir jākonkurē ar naftas produktu cauruļvadiem, tāpēc arī Krievijas dzelzceļam šādu produktu pārvadājumu apjomi samazinās.

Protams, transportēt naftas produktus ir daudz izdevīgāk nekā pārvadāt ogles. Pārvadājot kravas ar lielāku pievienoto vērtību, ekonomiskais efekts ir lielāks.

Lai gan Eiropā kopumā ir vērojama tendence, ka ogļu kravas nākotnē varētu samazināties, tāpēc ka Eiropā notiek pāreja uz videi draudzīgāku energoresursu veidu, tomēr, neskatoties uz to, pieprasījums pēc akmeņoglēm ar augstu siltuma atdevi saglabājas ļoti augsts. Arī nākotnē tiks remontēta infrastruktūra, daudzām dzelzceļa līnijām ir ierobežota caurlaides spēja utt., tāpēc Latvijā akmeņogļu kravu pārvadājumi saglabāsies ļoti ilgi. Varbūt apjomi kādos laika sprīžos samazināsies, bet infrastruktūra mums ir izveidota un no ekonomikas viedokļa kravu īpašniekiem būs izdevīgi izmantot mūsu virzienu. Turklāt pašlaik noris sarunas ar Kazahstānu par viņu ogļu eksportu cauri Latvijas ostām.

Precīzas prognozes pēc 2022. gada ir grūti dot, bet es prognozēju, ka Latvijas virziens saglabās savu ekonomisko izdevīgumu un noteikts kravu apjoms būs.

Turklāt tradicionālie kravu veidi nav vienīgie - pasaulē pieprasījums pēc konteinerkravu pārvadājumiem pa sauszemi pakāpeniski, tomēr pieaug, un Latvija arī šajā ziņā ir partneriem interesanta. Ne velti šobrīd attīstās vairāki ne tikai globāla, bet arī reģionāla mēroga projekti, kuros esam aktīvi iesaistīti - kravas ekspresvilciens Minska-Rīga, Baltijas valstu kopprojekts Amber Train un citi.

Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.