19. marts, Otrdiena
Vārda dienas: Jāzeps
Sākuma lapa » Intervijas » Danusēvičs brīdina: Kases aparātu reformas sekas būs cenu pieaugums veikalos
Danusēvičs brīdina: Kases aparātu reformas sekas būs cenu pieaugums veikalos
Autors: Juris Paiders / NRA.lv / 24. februāris 2017, 9:57
Atbildes uz jautājumiem sniedz Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

- Iedzīvotāji Latviju pamet, klientu skaits samazinās. Kā tas izpaužas Latvijas tirdzniecības uzņēmēju noskaņojumā? 

- Cilvēki protestē ar kājām. Paceļ spārnus un aizlido. Cilvēki arvien vairāk aizbrauc. Lauku vidē netiek veidotas jaunas darba vietas, kaut vai mikrouzņēmumu veidā. Savukārt lauksaimniecība kļūst arvien efektīvāka un tajā strādājošo skaits samazinās. Tāpēc laukos arvien vairāk un vairāk samazinās darba iespējas. Tā ir galvenā problēma, kas ietekmē visus - gan iedzīvotājus, gan arī tirgotājus. Neviena no valdībām nav rūpējusies par to, lai attīstītu uzņēmumus ārpus Rīgas. Vēl tagad tiek piekopta politika likvidēt darba vietas ārpus Rīgas. Kaut vai piemērs ar Straupes pansionātu. Politikai ir jābūt pretējai. Pansionātus nevajag izvietot Rīgā. Dzīve lauku pansionātos, salīdzinot ar Rīgu, ir daudz labestīgāka. Cilvēks nav iespiests mūros un automašīnu plūsmā. Ļoti daudzas lietas ir jāveido ārpus Rīgas. Ja nav nepieciešama tieši Rīgas infrastruktūra, tad šāds objekts ir jāpārceļ ārpus Rīgas. Rīga tāpat attīstīsies. Tā ir Baltijas centrs. Visiem, kam vajadzīgs tāds transporta krustpunkts, kāda ir Rīga - loģistikas un transporta uzņēmumi u.c. - savu darbību veidos Rīgā, nevis lauku pagastā, tālu no ostām un dzelzceļa.

- Laukos mazie veikali izput, jo samazinās pircēju skaits. Rīgā, kad tiek atvērts lielveikals, tas sev apkārt izputina mazos veikalus, tāpēc daudzās ES valstīs netiek atļauta lielveikalu būvniecība pilsētu centros. Kā var aizsargāt mazos tirgotājus pret lielveikaliem? 

- Aizliegumi atvērt lielveikalus pilsētu centrā ir spēkā Itālijā un daudzviet Eiropā. Lielveikalus neatļauj būvēt visur, kur vien ienāk prātā. Tiem ir jābūt ārpus kājāmgājēju zonām. Likumsakarība, ka, tiklīdz kādā vietā ienāk dominējošie tirdzniecības tīkli, tie iznīcina apkārtējos veikalus, jau nav raksturīga tikai Rīgai, bet faktiski visām Latvijas pilsētām. Kādreiz dominējošo tirdzniecības tīklu politika bija atvērt lielveikalu apdzīvotā vietā ar vismaz 5000 iedzīvotājiem. Tagad lielveikalus atver jau apdzīvotās vietās ar 3000 iedzīvotājiem. Kad šāds veikals atveras, tad pārējiem ir ļoti grūti izdzīvot, jo visai bieži preču pārdošanas cena Rimi vai Maxima ir pat zemāka pat par to cenu, par kādu ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam. Tā nav godīga konkurence, kad pārdošanas cena dominējošajā tirdzniecības tīklā ir zemāka par piegādes vairumcenu citiem veikaliem. 

Izplešoties dominējošajiem tirgotājiem, notiek iepirkumu varas pieaugums. Dominējošie tirdzniecības tīkli arvien vairāk cenšas ietekmēt ražotājus, piespiežot tos strādāt ar minimālu peļņu. Pašlaik neviens Latvijas plaša patēriņa preču ražotājs nevar atļauties nebūt abos vai vismaz vienā no dominējošajiem tirdzniecības tīkliem. Ražotājs Maxima un Rimi tīklos iegūst galveno preču apgrozījuma masu, bet peļņu iegūst, pārdodot savu produkciju citos realizācijas tīklos. Tas ir netaisnīgi, jo peļņa no preces pārdošanas pārdalās par labu dominējošajiem tirdzniecības tīkliem, bet ražotājiem nekas nepaliek. 

Viens no valsts politikas virzieniem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, būtu noteikt ierobežojumus lielveikalu ekspansijai. Kaut vai, piemēram, izvērtējot, vai patiešām būtu jāļauj atvērt lielveikalu tieši pretī Jelgavas pilij Lielupes otrajā krastā? 

Otrs politikas virziens būtu dominējošo tirdzniecības tīklu ierobežošana. Visas sabiedrības interesēs būtu noteikt, ka maksimālā tirgus daļa jebkuram tirgotājam nedrīkstētu būt lielāka par 20%. 20% būtu pareiza robeža, lai sabalansētu tirdzniecību un būtu iespējama godīga iepirkumu cenu konkurence, lai ne tikai dominējošie tirdzniecības tīkli, bet arī citi varētu normāli attīstīties. Izdabājot tikai dominējošo tirgotāju vajadzībām visi citi, ne tikai mazie, bet arī vidējie tirgotāji, nespēj izturēt konkurenci. Pagājušajā gadā vien tika slēgti 75 vietējie veikali. Izdabājot tikai dominējošo tirgotāju vajadzībām, tiek zaudētas darba vietas Latvijas novados un pilsētās. 

- Kā vērtējat Jelgavas apkārtnē un citviet Latvijas dienvidos izplatīto tendenci reizi nedēļā braukt uz Lietuvu, lai iepirktos Lidl veikalu tīklā? Kopā ar brauciena izmaksām tas ir pat lētāk nekā iepirkties Latvijas lielveikalos, kas ir māju tiešā tuvumā. Vai tas ir normāli? 

- Tas nav normāli, taču tas ir lielo koncernu attīstības loģisks rezultāts. Es nesen tikos ar Lidl vadību. Lidl iepērk preces uzreiz visam veikalu tīklam Eiropā, tieši no ražotājiem. Ražotāju prece nonāk uzreiz visā tirgotāja tīklā, visā Eiropā. Tā ir milzīga iepirkuma vara. Lidl ir relatīvi šaurs sortiments, bet cena ir ļoti zema. Par Lidl tiek izteikta kritika, ka tā ir vietējiem ražotajiem un tirgotājiem nedraudzīga kompānija. Piemēram, pat citu valstu tirdzniecības tīkli katrā valstī proporcionāli vairāk piedāvās vietējo ražotāju produkciju. Lidl šāda pretimnākšana vietējām interesēm ir vienaldzīga. Tas ir milzīgs uzņēmums, kas akumulē lielas naudas summas, kas izveidojis visaptverošu, automatizētu loģistikas un pārdošanas sistēmu. Tiesa, Lietuvas lielākie tirdzniecības tīkli bija sagatavojušies Lidl ienākšanai, tāpēc svarīgāko preču grupās Lietuvas lielveikalos cenas ir visai līdzīgas. 

- Kādreiz kases aparāti tika ieviesti, lai novērstu darbinieku zagšanu. Pie mums kases aparāti tiek uzskatīti par maziņām VID filiālītēm, kas domāti tikai fiskālām vajadzībām. Kāpēc šogad tirgotājiem tiek uzspiesta kases aparātu nomaiņa? 

- Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā bija jāieraksta kaut kāda aktivitāte. Cilvēki, kas noticēja mītam, ka visa kreisās skaidrās naudas izlaišana notiek tieši caur kases aprātiem, izlēma šādu normu ieviest. Patiesība ir pilnīgi pretēja. Gada laikā VID pārbaudēs tika konstatēti tikai 18 gadījumi, kad notika iejaukšanās kases aparātos. Lai it kā nepieļautu nākamos 18 gadījumus, visai tirdzniecības nozarei tagad ir jāiztērē 70 miljoni eiro, lai visi tirgotāji nomainītu kases aparātus. Pilnīgs absurds!




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats