Pagājusī nedēļa ir ievērojama ar kārtējo pasaules rekordu jeb arī anti-rekordu – zelta cena pārsniedza 1800 ASV dolāru robežzīmi.
Zelta cenas pasaules rekords tika sasniegts pagājušo trešdien, bet tirdzniecības nedēļas beigas Londonas preču biržā pienāca ar zelta cenu 1736 ASV dolāri jeb 1219 eiro par Trojas unci zelta. Piektdien turpinājās cenas atplūdi un cena zaudēja 20 dolārus jeb 12 eiro. Pārrēķinā uz Latvijā pierastajām mērvienībām Trojas unce atbilst 31,1034768 gramiem. Pēdējo pāris gadu laikā aizvien pamanāmākie zelta uzpirkšanas punkti Rīgā brīvdienas pārlaida aiz izkārtnēm, ka maksāšot 21 latu par gramu zelta, raksta
NRA.LV. Droši vien jaudīgāku zelta uzpirkšanas sistēmu ar pasta sūtījumu starpniecību ir izveidojusi SIA Zelta paka.lv. Tās piedāvātās cenas internetā pēdējās dienās slīdēja uz leju atbilstoši Londonas modei: piektdien par gramu zelta tika solīti 27,93 lati, vakar – 27,64 lati. Zelta pārdevējiem un tāpat arī pircējiem nākas būt vērīgiem, jo cenas attiecas uz zeltu, nevis uz izstrādājumiem, kuros ir arī zelts. Tā daudzumu juvelierizstrādājumos izsaka ar zelta provi. Par 333° proves zeltu Zelta paka vakar solīja tikai 7,37 latus, bet augstākā cena attiecās uz 999° provi jeb lielāko zelta saturu, kādu reāli iespējams iegūt, attīrot zeltu no jebkādiem citiem piemaisījumiem. Zelts tiek iekausēts arī dažādās elektronisko u.c. iekārtu detaļās. Ar zelta un pārējo dārgmetālu atbrīvošanu no šādu iekārtu lūžņiem Latvijā nodarbojas a/s Goldinvest Asset Management.
Zelta cena pēdējo desmit gadu laikā ir seškāršojusies un tagad droši tuvojas 2000 ASV dolāru robežlīnijai. Desmitgades pirmajā pusē zelta cena bija samērā mazkustīga, bet pēdējos gados pieaug aizvien ātrākā tempā. Tikai 2007. gadā zelts (Trojas unce zelta) atkārtoja cenas vēsturisko rekordu 700 ASV dolāru līmenī, kāds bija sasniegts jau pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. Pasaules ekonomiskās krīzes eskalācija 2008. gadā pārmeta zelta cenu pāri 1000 dolāru robežai, un nav nekādu pazīmju par to, ka cenu svārstības varētu pāriet lejupejā vai vismaz stabilizēties ap 1800 dolāriem. Acīmredzams izskaidrojums zelta cenu pieaugumam ir tāds, ka ne jau zelts kļūst vērtīgāks, bet praktiski bez kādiem ierobežojumiem drukātais (tagad gan pārsvarā bezskaidrās naudas norēķinu vajadzībām emitētais) dolārs – mazvērtīgāks. Eiropas Savienība ir pieņēmusi ASV izaicinājumu sacensties par lielāko naudas emisiju un laiž apgrozībā tik daudz eiro, cik vien vajadzīgs ES dalībvalstu parādu segšanai.
Naudas ieguldīšana zeltā izskatās pēc visātrākā, visvieglākā un visdrošākā paņēmiena nopelnīt naudu. Kamēr cilvēki tā domā un rīkojas, zelta cena patiešām aug daudz straujāk nekā patēriņa preču cenas. Tomēr pat zelta tirgus dalībnieki nevar nepamanīt draudus, ko rada it kā neierobežotās peļņas iespējas. Vēsture pēc papīra naudas izgudrošanas rāda daudzus piemērus, kā naudas drukāšana noved līdz nepieciešamībai atteikties no pārāk daudz nodrukātās naudas. Kamēr tiek slēgtas vienošanās par pāreju uz kādu citu naudu, zelta īpašniekiem jāpērk pārtika pēc kursa varbūt viena unce zelta = viens maiss kartupeļu (viens vezums malkas, viens kilograms gaļas...). Daudzi cilvēki tā ir izglābuši savu dzīvību, tomēr zelta krājumi tiek veidoti ar mērķi kļūt aizvien bagātākam, nevis kļūt par pēdējo nabagu līdz brīdim, kad beidzas patiešām dziļa ekonomiskā krīze, kuras risinājums tiek sasniegts ar militāru un sociālu sadursmju palīdzību.
Lielākais zelta īpašums Latvijā pieder Latvijas Bankai (LB). Tās preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis Neatkarīgajai pastāstīja, ka savas 7,7 tonnas zelta banka glabā galvenokārt Lielbritānijā. Bankas zelts pašlaik ir novērtēts ar 290 miljoniem eiro, kuri veido tikai 5% no kopējā lata seguma. Patīkami, ka zelta cenas pieaugums palielinājis bankas aktīvus par 60 miljoniem eiro, tomēr banka nespēlē uz zelta cenas pieauguma un neuzpērk zeltu, kura cena droši vien turpinās pieaugt. LB ir palikusi pie tā paša zelta krājuma, kāds tas tika izveidots Latvijas Republikas neatkarības pirmajos gadu desmitos.
Zelta tirgū LB darbojas tikai tādā apmērā, kādā tā iepērk zeltu monētu kalšanai, netērējot jau esošo zelta krājumu. Arī tā var gūt nelielus papildienākumus. Piemēram, 2007. gadā izkaltās tīra zelta monētiņas Zelta ābele nominālā cena bija 29 lati, bet šobrīd pati banka to pārdod par 55 latiem. Banka droši vien atsaukšoties ļoti daudzu cilvēku interesei uzkrāt zeltu un kalšot arī mazāka nomināla monētiņas.
Rādīt reklāmu
