Iepazīstoties ar nesen presē izskanējušo LR ekonomikas ministra Arta Kampara viedokli par to, ka “nebūtu jābaidās no tā, ka globālajā pasaulē kāds no uzņēmumiem, raugoties, ka izmaksas, ražojot Latvijā, ir lielākas, pārceļ ražošanu kur citur”, ne viena vien uzņēmēja un biznesa vides eksperta prātā radās jautājums – par ko runā Kampars, salīdzinot Latviju ar citām augsti attīstītām valstīm.
Kā raksta Diena.lv, A.Kampars atsaucas uz Skandināvijas valstu piemēru, runājot par “Liepājas papīra” iespējamo ražošanas pārcelšanu uz kādu citu valsti. "Piemēram, Somija sen jau vairs neražo nevienu Nokia telefonu, mēs zinām, ka somiem pieder Nokia, bet viņi tikai izstrādā tehnoloģijas, izstrādā pamatlietas un ražošana reālā notiek vai nu Ķīnā, vai Indijā vai vēl kaut kur," norāda ministrs.
Kas rada lielākās bažas šajos ministra paziņojumos ir tas, ka augstajai amatpersonai nav skaidrs, ka konkrētajā gadījumā runa ir par diviem pilnīgi atšķirīgiem gadījumiem un ražošanas pārcelšanas pamatojumiem. Taisnība – uzņēmumiem no valstīm, kuras nodrošina iedzīvotājiem augstu dzīves kvalitāti, kas ir ekonomiski attīstītas un stabilas savos lēmumos, nodrošinot uzņēmumiem veselīgu darbības vidi, pārceļ savas ražotnes uz jaunattīstības valstīm lētāka darba spēka meklējumos. Taču šie uzņēmumi vēl lielāku uzmanību velta savas pārstāvētās valsts vārda popularizēšanai, norādot, ka, lai arī ražošana notiek, piemēram, Ķīnā, tomēr tas saglabā Somijas uzņēmuma vērtības.
Gadījumā ar uzņēmumu “Liepājas Papīrs” un droši vien arī daudzām citām Latvijā radītām organizācijām, kas apsver iespēju savas ražotnes pārcelt uz ārvalstīm, ir pilnīgi savādāks, lai neteiktu – pretējs. Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem ražotnes min vēlmi nebūt saistītiem ar Latviju – lai viņus neasociētu ar šo valsti, jo tas mazina uzņēmuma vērtību. Papildus tam nestabilā nodokļu politika un skarbais uzņēmējdarbības klimats neļauj uzņēmumiem realizēt savas ambīcijas un attīstīties. Jāšaubās arī par to, vai darba spēka izmaksām šajos gadījumos ir var kaut kāda nozīme.
Tādu uzņēmumu kā “Liepājas papīrs” aizbraukšana ir patiešām nopietns signāls, uz ko neadekvāti reaģējot Latvijas ekonomika var stipri ciest ne vien šobrīd – krīzes apstākļos, bet arī nākotnē. Diemžēl, spriežot pēc nesenajiem izteikumiem, Kampars uz signāliem netaisās reaģēt vispār, pat atzīstot to par normu.
Rādīt reklāmu
