«Skaidrs, ka esmu Latvijā pamazām daudziem kļuvis neērts. Man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi,» apgalvoja I. Rimšēvičs. Tas noticis šā gada janvāra beigās, un par to viņš esot informējis drošības iestādes. Tomēr it kā ne nāves draudu, bet trīs mēnešus iepriekš sastādītu plānu dēļ viņam gadījies būt Spānijā pagājušajā nedēļā, kad sāka risināties ne vien Latvijas finanšu sistēmai, bet visai valstij ārkārtīgi svarīgi notikumi. 13. februāra vakarā Latvijā atvērās ASV Finanšu ministrijas departamenta - Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) publikācija internetā, kurā uzrādīti pārkāpumi, kādus it kā veikusi viena no lielākajām Latvijas komercbankām ABLV Bank (ABLV). Šis fakts tika pieteikts Neatkarīgās 14. februāra publikācijā ABLV banku vaino par Ziemeļkorejas raķetēm, kas ievadīja nepārtrauktu un sazarojušos publikāciju seriālu līdz šai dienai. Nedēļa beidzās ar vēl jo pārsteidzošāku faktu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sestdien aizturējis Latvijā pārradušos I. Rimšēviču.

Tagad I. Rimšēvičs saskata cēloņsakarību starp savu aizturēšanu un LB piektdienas lēmumu neaizdot ABLV miljardu eiro, ko bankai ievajadzējies pēc amerikāņu paziņojuma, kura dēļ apstājušies ABLV darījumi, izņemot to noguldītāju apkalpošanu, kuri ieradušies bankā atprasīt savu naudu. Proti, neviens negribēja nonākt ABLV situācijā, ja FinCEN pielīdzinātu sadarbību ar ABLV sadarbībai ar Ziemeļkoreju. Jāpaskaidro, ka FinCEN pagaidām tikai brīdināja, ka apsverot aizliegumu ABLV veikt norēķinus ASV dolāros, bet ar to pietika, lai šādi norēķini vairs nebūtu iespējami un norēķini citās valūtās tiktu ļoti apgrūtināti. Rezultātā līdz pagājušās nedēļas beigām no bankas tika izvākti 600 miljoni eiro, un Eiropas Centrālā banka uzdeva ABLV pārtraukt naudas izmaksu pulksten 00.00 naktī uz pirmdienu. Līdz tam ABLV bija spējusi kaut kādā veidā sagrabināt izsniedzamo naudas kopsummu, par spīti tam, ka LB piektdien tai naudu neaizdeva un brīvdienās atpirka parādzīmes tikai par 13 miljoniem eiro. Tiklīdz ABLV uzzinājusi, ka piektdien no LB naudu nedabūs, tā bankā ieradušies KNAB darbinieki kratīt I. Rimšēviča darba vietu, bet sestdien viņa dzīvesvietu un viņu pašu. Pirmdien ABLV dabūja no LB nepilnus 100 miljonus eiro.

«ABLV Bank šobrīd nevēlas komentēt smagos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti,» attieksmi pret I. Rimšēviča versiju par viņa aizturēšanu pauda ABLV preses pārstāvis Artūrs Eglītis. Šāda loģika darbojas arī pretējā virzienā, ka nav ko ņemt vērā globālos noziegumos apsūdzētas un praktiski savu darbību jau izbeigušas bankas taisnošanos. Tieši tāpat var gan ticēt, gan neticēt liecībām pret I. Rimšēviču, kādas devis cietumā pietiekami ilgi noturētais Māris Sprūds.

I. Rimšēvičs vakar praktiski apstiprināja to, par ko iepriekš bija ieminējušies ABLV vadītāji, ka FinCEN vadījies no tā, ko tam par ABLV sastāstījis I. Rimšēvičs. Un sastāstījis viņš bija arī to, ka ABLV dodot kukuļus Latvijas amatpersonām, lai tās neļautu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pilnvērtīgi uzraudzīt ABLV. Tad atkal ir vienādi ticamas abas pretējās versijas, ka vai nu šīs amatpersonas atradušas iespējas, kā ar kāda cietumnieka palīdzību tikt no I. Rimšēviča vaļā, vai arī I. Rimšēvičs kā galvenais kukuļņēmējs kliedzis skaļāk par citiem, ka jāķer kukuļņēmēji. Jautājums ir tikai viens, kurai no šīm versijām noticēs FinCEN. Vismaz vakar I. Rimšēvičs cerēja, ka amerikāņi noticēs viņam un uzdos Latvijas valdībai nodrošināt viņam LB prezidenta amatu, pie kura viņš vakar turējās pretēji Latvijas vadošo politiķu kā vienā balsī izteiktajam aicinājumiem atkāpties.

Versiju par I. Rimšēviču kā galveno kukuļņēmēju - kukuļu izspiedēju no Latvijas komercbankām - pēdējo dienu laikā ir aktivizējusi Norvik banka. Tās īpašnieks, pamatā Lielbritānijā dzīvojošais Grigorijs Guseļņikovs caur ziņu aģentūru Associated Press liecinājis, ka I. Rimšēvičs personīgi G. Guseļņikovam un caur starpniekiem daudzkārt prasījis dot kukuļus, draudot ar to, ka bez kukuļiem FKTK banku izputinās, jo I. Rimšēvičam esot liela ietekme uz formāli no LB neatkarīgo FKTK. Šādam apgalvojumam pretī tikpat nepierādāms I. Rimšēviča apgalvojums, ka G. Guseļņikovs vairākas reizes uzmeklējis I. Rimšēviču un lūdzis, lai Norvik uzraugošās iestādes nepievērš uzmanību bankas pārkāpumiem. I. Rimšēvičs, protams, neko tādu neesot ne pats darījis, ne citiem licis darīt, bet īstenībā viss tomēr noticis tā, it kā G. Guseļņikovs tomēr būtu spējis visus piekukuļot vai kā savādāk ietekmēt. Pēc I. Rimšēviča teiktā, banka pamanījusies izdzīvot bez auditoru apstiprināta 2015. gada pārskata, par ko FKTK Neatkarīgajai skaidroja, ka pārskats tomēr esot, bet tapis ar novēlošanos pēc ilgiem strīdiem starp banku un auditoru. Daudz garāks būtu stāsts par to, kā G. Guseļņikovs vispār 2013. gadā tika pie Norvik bankas, par spīti tam, ka visi it kā sapratuši, ka viņš taču ir Vladimira Antonova klons un Norvik virzās pa Krājbankas iebrauktām sliedēm. Ja kaut kas tāds tomēr iespējams arī par spīti I. Rimšēviča gandrīz trīsdesmit gadu ilgajai klātbūtnei Latvijas komercbanku sistēmas uzraudzībā, tagadējam amatam Eiropas Centrālajā bankā un draudzībai ar FinCEN, tad grūti atrast ticamus pieturas punktus, pēc kuriem novērtēt kaut vai tikai pēdējos notikumus Latvijas banku sistēmā.