Tāpēc tās vēlas iesaistīties sadarbībā ar Eiropas Komisiju, lai izteiktu savas vēlmes, bažas un ierosinājumus kopīgas ES nākotnes labā. ES galvaspilsētas mēru tikšanās 22. septembrī notika Rīgā - pirmo reizi Austrumeiropā, un lielo pilsētu vadītāji apsprieda kohēzijas politiku, enerģētikas jautājumus, nabadzību pilsētās, Brexit sekas un citus jautājumus. Rīgā bija ieradies Eiropas Komisijas Enerģētikas savienības viceprezidents Marošs Šefovičs un ES reģionālās politikas komisāre Korīna Krecu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs preses konferencē sacīja, ka tikšanās laikā karstas diskusijas raisījās par ES kohēzijas politiku. «Ja šo instrumentu zaudēsim, būs apdraudēts sapnis par vienotu Eiropu,» teica N. Ušakovs. ES budžetu veido galvenokārt dalībvalstu iemaksas, un kohēzijas politika ļauj izlīdzināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp valstīm - nabadzīgākās saņem vairāk līdzekļu. Bet turpmākajos gados ES budžets samazināsies, tas mainīsies, arī Lielbritānijai aizejot no ES. Pašlaik no ES budžeta katrs Latvijas iedzīvotājs saņem apmēram 3000 eiro gadā - protams, ne savā bankas kontā, bet dažādu struktūrfondu atbalstītu projektu veidā. Porporcija starp Latvijas iedzīvotāju iemaksātājiem līdzekļiem ES kopējā makā un no turienes saņemtajiem ir 1:4.

ES galvaspilsētu mēri deklarācijā par ES galvaspilsētu lomas stiprināšanu pilsētu izaugsmei un vienotībai ES programmas ietvaros norādīja, ka kohēzijas politika jāturpina vismaz līdz 2027. gadam, bet lielās pilsētas par šīs programmas nākotni un potenciālajām izmaiņām jāinformē līdz 2019. gadam.

Rīgā tikās pārstāvji no Amsterdamas, Atēnām, Berlīnes, Briseles, Dublinas, Helsinkiem, Kopenhāgenas, Ļubļanas, Londonas, Madrides, Nikosijas, Parīzes, Romas, Sofijas, Stokholmas, Tallinas, Valletas, Vīnes, Viļņas, Varšavas un Zagrebas. Nākamā galvaspilsētu mēru tikšanās notiks 2018. gadā Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā.