Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2012.gada 1.ceturksnī neparāda tik spēcīgu darba tirgus uzlabošanos, kādu varētu sagaidīt no Eiropas visstraujāk augošās ekonomikas.
Šie dati šķietami nedaudz „krīt ārā” no kopainas, taču disharmonijas galvenais izskaidrojums ir izmaiņas darba tirgus politikā, nevis kādas slēptas makroekonomiskās zemūdens straumes. Krīzes laikā nodarbināto skaita dinamiku ietekmēja t.s. „simtlatnieku” programma. Tās izbeigšanās, šķiet, ir galvenais izskaidrojums nodarbināto skaita kritumam pret iepriekšējo ceturksni par 19.1 tūkstoti. Gadu mijā nodarbināto skaita kritums mēdz nedaudz samazināties pat veselīgas izaugsmes periodos, taču šis kritums, tā teikt, būtu mazliet par traku. 100 latu programmu kā ienākumu avotu vairs norādījuši tikai 2.6 tūkstoši cilvēku pretstatā 16.2 tūkstošiem pirms gada un 12.1 tūkstotim iepriekšējā ceturksnī. Gada griezumā nodarbināto skaits ir audzis par 21.7 tūkstošiem, kas ir mazāk nekā pirms gada, kad izaugsme bija lēnāka.
Atsevišķi darba tirgus rādītāji ir uzlabojušies pat par spīti īslaicīgajiem faktoriem. Piemēram, nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis diezgan strauji - no 52.4% līdz 54.5% gada laikā, šāds kāpuma temps līdzinās treknajiem gadiem. Taču jāatzīmē, ka tobrīd vēl šo procesu tik izteikti nevirzīja deviņdesmito gadu sākuma dzimstības krituma „atbalss” darbaspējīgo vecuma grupā.
Minēto pretējas iedarbības faktoru ietekmē darba meklētāju īpatsvars gada laikā ir samazinājies, bet mazāk, nekā tas izrietētu no vispārējām tendencēm (no 17.6% uz 16.3%), bet ceturkšņa laikā pieaudzis. 2011.gada beigās tas bija 15.0%. Darba meklētāju skaits ceturkšņa laikā pieaudzis no 155.0 līdz 166.7 tūkstošiem. Bezdarba samazināšanos bremzē arī tāds pats par sevi apsveicams process kā ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvara pieaugums. 15-74 gadu vecuma grupā tas gada laikā audzis par 1.5 % - līdz 65.1%. Straujāk tas šajā periodā vēl auga tikai 2008.gadā. Ekonomiski neaktīvo skaits ir mazākais 10 gadu laikā, sarūkot līdz 549.8 tūkstošiem, kas gan visdrīzāk nav tik zems īpatsvars kā 2008.gadā iedzīvotāju skaita krituma dēļ. Viens no izskaidrojumiem ir pieaugošas cerības atrast darbu. Darbu atrast cerības zaudējošo skaits gada laikā ir samazinājies par 10 tūkstošiem jeb 22%. Viņu skaits gan vēl apmēram divreiz pārsniedz darba tirgus buma kulminācijas brīdi pirms pieciem gadiem, tā kā nepieciešami tālāki uzlabojumi. Galvenais ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls tomēr nav nekas iepriecinošs, tas ir mazāks galvenokārt tāpēc, ka par 19.9 tūkstošiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas savu laiku velta mācībām, kas acīmredzami ir saistīts ar jauniešu skaita sarukumu.
Tātad darbaspēka apsekojuma rezultāti nav ne īpaši slikti, ne īpaši labi. Tik straujas ekonomikas izaugsmes, kāda tā ir patlaban, apstākļos varēja sagaidīt kaut nedaudz straujāku darba tirgus situācijas uzlabošanos. Acīmredzot ir vēl kāds faktors, kas attur uzņēmumus no jaunu darbinieku pieņemšanas arī situācijās, kad tie varētu gluži labi noderēt — nenoteiktība par nākotni, kuru par spīti visnotaļ stabilai izaugsmei Latvijā turpina radīt ziņas no Dienvideiropas finanšu pekles. Diemžēl nav sagaidāms, ka tur tuvākajos mēnešos iestāsies vēsums.
Runājot par nozarēm, mistika ir it kā notikusī darbinieku skaita samazināšanās rūpniecībā, kā arī tirdzniecībā un viesnīcu un restorānu biznesā, kas ir strauji augošas nozares. Gribētos teikt, ka vismaz attiecībā uz rūpniecību šeit varētu būt neliela kļūda, jo redzamie skaitļi nonāk pārāk lielā pretrunā ar diezgan acīmredzamām nozares tendencēm. Turpretim salīdzinājumā ar situāciju pirms gada it kā strauji pieaudzis izglītībā - vienā no joprojām lejupslīdošajām ekonomikas nozarēm - strādājošo skaits, kas atgādina par reformu nepieciešamību tajā.
Atsevišķi darba tirgus rādītāji ir uzlabojušies pat par spīti īslaicīgajiem faktoriem. Piemēram, nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis diezgan strauji - no 52.4% līdz 54.5% gada laikā, šāds kāpuma temps līdzinās treknajiem gadiem. Taču jāatzīmē, ka tobrīd vēl šo procesu tik izteikti nevirzīja deviņdesmito gadu sākuma dzimstības krituma „atbalss” darbaspējīgo vecuma grupā.
Minēto pretējas iedarbības faktoru ietekmē darba meklētāju īpatsvars gada laikā ir samazinājies, bet mazāk, nekā tas izrietētu no vispārējām tendencēm (no 17.6% uz 16.3%), bet ceturkšņa laikā pieaudzis. 2011.gada beigās tas bija 15.0%. Darba meklētāju skaits ceturkšņa laikā pieaudzis no 155.0 līdz 166.7 tūkstošiem. Bezdarba samazināšanos bremzē arī tāds pats par sevi apsveicams process kā ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvara pieaugums. 15-74 gadu vecuma grupā tas gada laikā audzis par 1.5 % - līdz 65.1%. Straujāk tas šajā periodā vēl auga tikai 2008.gadā. Ekonomiski neaktīvo skaits ir mazākais 10 gadu laikā, sarūkot līdz 549.8 tūkstošiem, kas gan visdrīzāk nav tik zems īpatsvars kā 2008.gadā iedzīvotāju skaita krituma dēļ. Viens no izskaidrojumiem ir pieaugošas cerības atrast darbu. Darbu atrast cerības zaudējošo skaits gada laikā ir samazinājies par 10 tūkstošiem jeb 22%. Viņu skaits gan vēl apmēram divreiz pārsniedz darba tirgus buma kulminācijas brīdi pirms pieciem gadiem, tā kā nepieciešami tālāki uzlabojumi. Galvenais ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls tomēr nav nekas iepriecinošs, tas ir mazāks galvenokārt tāpēc, ka par 19.9 tūkstošiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas savu laiku velta mācībām, kas acīmredzami ir saistīts ar jauniešu skaita sarukumu.
Tātad darbaspēka apsekojuma rezultāti nav ne īpaši slikti, ne īpaši labi. Tik straujas ekonomikas izaugsmes, kāda tā ir patlaban, apstākļos varēja sagaidīt kaut nedaudz straujāku darba tirgus situācijas uzlabošanos. Acīmredzot ir vēl kāds faktors, kas attur uzņēmumus no jaunu darbinieku pieņemšanas arī situācijās, kad tie varētu gluži labi noderēt — nenoteiktība par nākotni, kuru par spīti visnotaļ stabilai izaugsmei Latvijā turpina radīt ziņas no Dienvideiropas finanšu pekles. Diemžēl nav sagaidāms, ka tur tuvākajos mēnešos iestāsies vēsums.
Runājot par nozarēm, mistika ir it kā notikusī darbinieku skaita samazināšanās rūpniecībā, kā arī tirdzniecībā un viesnīcu un restorānu biznesā, kas ir strauji augošas nozares. Gribētos teikt, ka vismaz attiecībā uz rūpniecību šeit varētu būt neliela kļūda, jo redzamie skaitļi nonāk pārāk lielā pretrunā ar diezgan acīmredzamām nozares tendencēm. Turpretim salīdzinājumā ar situāciju pirms gada it kā strauji pieaudzis izglītībā - vienā no joprojām lejupslīdošajām ekonomikas nozarēm - strādājošo skaits, kas atgādina par reformu nepieciešamību tajā.
